Sākot ar šodienu, mūs publicēsim fragmentus no intervijām, jeb drīzāk, sarunām, kuras žurnāla "Dīvainais Laiks" žurnālistei M.Antrai ir notikušas ar plašākai sabiedrībai maz zināmo, bet speciālistu lokā vispār nezināmo zinātnieku, Dr. prof. hab. Biezpientauri.
Ja sekojot publikācijām Jums rodas jautājumi Biezpientaurem, varat tos kautkur tepat ierakstīt, vai kā izsakās zināms personu loks, iepukstēt.
Tā kā sarunas ir notikušas dažādos ģeogrāfiskos un laika punktos, tad DL necentīsies fragmentus sakārtot kādā nebūt īpašā secībā, bet publicēs patvaļīgā kārtībā.
"...
DL: Par ko tu šobrīd domā, kas tevi izbrīna ?
BT: Tieši šajās dienās domāju par neizbēgamo vieglumu, ar kādu gadu gaitā cilvēks atsakās no iepriekšējās pieredzes, no priekšstatiem, kuri vēl relatīvi nesen likās stingri un nemaināmi. Var būt, ka nemaz nebija nolūka kaut ko mainīt, varbūt kautkas cits vainīgs. Vienkārši ir tāda sajūta kā bērnībā pie zobārsta, kad viņš parāda lielo dzerokli, turot to stangās. Bija smaganā un te jau tas ir stangās un vēl pēc brīža tas nograb metāla urnā, kur tiek iemesti visi izrautie zobi. Saproti, visu mūžu cilvēks mācās diskrētu domāšanas veidu, nu vismaz Rietumu cilvēks, un domā kategorijās - es, tu, viņš, daru, nedaru, mīl, nemīl, ir nauda, nav naudas. Un kad tu pēkšņi konstatē, ka kautkas kas agrāk bija svarīgs un monolīts, tik nemanot ir mainījies uz diametrāli pretēju, tu apjūc un domā ka tava mazā žurku pasaulīte brūk kopā...."
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |