Atceros dzirdējis, ka Grīnevejs, redzējis reklāmu ar bērnu izmantošanu tajā (nu, ne jau in/out, bet tā, emocionāli), ir uzņēmis filmu "Makonas bērns" - ar in/out un emocionālo izmantošanu. Kautkas mums kopīgs ar Grīneveju - nupat žurnālā redzēju modeļu nama atlasītās sievietes....bērnus...14, 15 gadus vecas meitenes. Nu protams, esmu informēts par pubertāti, atceros ka mani tajā vecumā jau nodarbināja idejas par seksuālajiem varoņdarbiem; uzskatīsim, ka šīs meitenes nebūt nav bērni 5gadnieku vai 5klasnieku pakāpē.
Tomēr kāda milzu atšķirība...acīs...vaibstos...plecos, viduklī. Tur es redzu bērnus, kurus modes biznesa darboņi vēl tikai ņems priekšā, nu, iespējams ka lielākoties [tikai] emocionāli, ja tas kādam liekas svarīgi. Turpat no blakus lapām manī veras sievietes - gan fizioloģiski, gan emocionāli, ir arī skatieni kuros es neredzu vairs nekā dzīva vai skaista. Perfekti sameikapotas maskas, standartiem atbilstošas izkārtnes. Redzu kādu "Esmu labākā", turpat blakus "Veiksminiece, kuras vīrs ir baigi krutais žmeks". "Neveiksminiece, kura neatklāj kārtis". Skatieties paši, ja gribat.
Meitenes, meitenes ;) paaudzieties un atdodieties vīriešiem, nevis biznesam un viltīgajiem biznesoīdiem - tiem jau jūsu nevajag, tikai skaitam vien. Tfu, nu ko es daru ? sprediķus nelasu, esmu atmetis to lietu. Darait ko gribat, es tik te iepukstēju, filmu gan neuzņemšu...pagaidām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |