Blakus nostājās tēls zandalēs, ne tāds kuri spiežas klāt bet strauji ieņem visu brīvo vietu, liekot mainīt pozu. Uz to es noreaģēju, iebāžot starp mums mugursomu, liekot saprast ko par to domāju. Pie tirgus atbrīvojās sēdeklis un tēls veikli aizskrēja sēdēt, bet blakus sāniski nostājās Čārlija Šīna Eiropas līdzinieks un sāka ar puļķīti bakstīt iekārtu ar lielu ekrānu. Pēc tam tēls zandalēs sāka tīrīt nagus ar dzīvokļa atslēgu, acīmredzot lai apkārt stāvošās sievietes saprastu kādas mokas sagādā sēdēšana. Kad iekāpa meiča ar dibenu kā kanēļa maizīte ar riekstiem, abi - zandale un Šīns piebremzēja savas aktivitātes un sāka blenzt uz dibenu. Nu, sanāk ka arī es ik pa brīdim pablenzu. Mēģināju iztēloties, ka modernajā somiņā ar rokturiem zelta ķēdes veidā atrodas Turgeņeva sējumiņš, vai vismaz kinematogrāfa vēsture. Atcerējos, ka pats nevaru kalpot par interesanta, erudīta un humora pilna vīrieša etalonu un likos mierā. Galu galā, netiesā un būs dziļāks miegs.