Esmu civilizācijas upuris vai tās atkritums ? Manī nav gandrīz nekā īsta. Vajadzēja karpai nogriezt galvu, asti un spuras. Par laimi, tā bija nobeigta tirgū un turpat slepus bija izņemtas iekšas un notīrītas zvīņas, jo vispār tas neatbilst sanitārajiem noteikumiem. Nu, bet mums tā, za krasiviji glaza. Un vēl viņiem neesot speciālā naža. Mājās man ir normāls nazis, tāds bez robiņiem, zobiņiem un vilnīšiem. Nē, man nav iebildumu pret tiem viļņainajiem, bet man patīk ka nazi var uztrīt bez NASA izstrādātas galodiņas.
Tātad, karpa ir tik liela un gluma, ka fig to paņemsi rokā kā servelādes puļķi un nu tik griezīsi. Uzreiz sapratu, ka neuzmanīgi rīkojoties, varu nošņāpt pusi pirksta. Tādēļ vispirms griezu mazās peldspuras pie vēdera. Jāgriež ir virs spurām, tā teikt, ārā ar gaļu. Tad ķēros pie galvas. Piemērījos, uzliku roku uz galvas un gaļu nazis grieza kā sviestu, tad tiku līdz mugurkaulam un...tā ir cieta kā dzelzs. Lavierēju, lai tiktu starp skrimšļiem. Tad man likās vai arī zivs tiešām noraustījās. Īsi un vienu reizi, jo galva bija nost. Tie esot refleksi, bet ej nu sazini, kur ir robeža starp dzīvi un refleksiem. Starp citu, ar asti bija grūti, jo viss slīd, es kā nepraša biju uzlicis karpu uz šķīvja, un tā vieta pirms astes ir cieta - strādā tā vieta arī ne pa jokam. Muguras spuru arī tā, tieši zem tās. Tad vēl iztīrīju vēdera dobumu (vells, skan kā tajos seriālos par dakteriem, ko sieva skatās), rūpīgi tīrīju to kas bija palicis, bet nu jau ar atvieglojuma sajūtu. Nomazgājis tekošā ūdenī un nosusinājis, jau jutu pret lielo zivi kautko drīzāk brālīgu, atcerējos pārvēršanos no "Nesijas" un prātoju par starpību starp ezeru un okeāna zivīm.
Gatavota tu tiksi rīt, skaistulīt. Saspiedīšu visu ķiplokgalvu, un kopā ar sāli ierīvēšu tevi no iekšas un ārpuses. Tad ietīšu folijā tā, lai abās pusēs būtu mazliet majonēzes un tad - cepeškrāsnī uz ~40min. pie 180C. Bet pierakstīju es visu ne tādēļ, lai pavēstītu par ēšanas faktu, bet lai mēģinātu saprast attieksmi pret tik vienkāršu lietu kā zivs sagatavošanu. Johaidī, bērnībā ar drošu roku es vilku asarus un līdakas, un nebija nekādu ņuņņu par zivs noraustīšanos. Kas tad ar mani notiek, ko ? Es jums teikšu, ka televizors un kompjūters tikai sajāj bērnu skaidro uztveri.