![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
13:43
Kāds sūds, kāds tomēr sūds ir šķīstošā kafija paciņās ! Poligrāfija tur maksā reizes 2 vairāk par saturu. Bet nu labi, dzīvojam najobkas (svītrots) mārketinga laikmetā, kad asistente nes to, kas ir nopirkts. Nu labi. Skatos pa logu, kuru apķēzijis kāds no parazitējošiem putniem un prātoju, vai t.s. kafiju nevajadzētu uzgāzt salagām, kuri lejā zem loga pīpo. Salagas dižojas meitiešu prieksā un meitieši apmierināti grudzina.
Cik tas smieklīgi - cepties par politiku, ekonomiku, apsriest nekad nesastaptu cilvēku dzīves. Visu sarežģī fakts, ka mans laiks iet uz priekšu, nekad nevar zināt par nākamo dienu. Nevienam nav daudz laika, lai arī liekas, ka ir. Te nu es sēžu un skatos uz baložiem. Lai arī pasaulē ir daudz jauku cilvēku, tomēr saskare ar savu iekšējo "es" ir tik personiska, ka to nevar nedz izstāstīt, nedz arī īsti aprakstīt. Un - vai vispār vajag ?