Blakuskāpnēs dzīvojot, jeb precīzāk, dzīvojuši vecīši. Vecītis gan mīlējis sīvo lietāt, un nav bijis retums ka rauti ieilguši overnight. Kaimiņi karojuši ar vecīša ciemiņiem-bomjoure, kuri, gadījies, nav spējuši kontrolēt orgānu darbību kāpņutelpas akvatorijā. Bet reiz uzradušies glābēji - tie, kuri staigā baltos kreklos un uz ielas piedāvā iedziļināties esības noslēpumos. Nu, murmāņi, kā saka sievasmāte, a.k.a mormoņi. Palīdzējuši nomaksāt iekrāto parādu par dzīvokli, un nebūdami sīkumaini, arī turpmāk līdzējuši maksāt, tik esot bijis jāparakstās uz lapas, sak, drošības pēc. Cik tur laika pagājis, cik ne, bet pēc laika baltsvārcis rādījis papīru, kura saturs traktējams viennozīmīgi - tuvākajās dienās vecīšiem jāmaina dzīvesvieta uz istabu Baronielas dzīvoklī, kur gan īre nav liela, gan patīkami kaimiņi.
Principā jau mormoņi te ņepričom, jo ja ne viņi, tad kāds bābietis pradas tupelēs ar uzticību viesošu balsi agrāk vai vēlāk izdarītu to pašu. Un pat morāles te nav - vismaz ne jau par atturību mēs runājam. Varbūt vienīgi - ja dzer, tad labā kompānijā un labus dzērienus, neko citu es piebilst nevaru.