![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
07:47
vakar uz ielas redzēju puisi ar pertfelīti, kurš trubiņā taisnojās - mēs jau transformējam! sievieti ar zaļu lakatiņu ap kaklu, ģimeni apstādījumos - kamēr sieviete, plati smaidīdama, sajūsminājās par bērneli kas šūpodamies stāvēja dobes vidū, tikmēr tētiņš ar sejas izteiksmi "un tā paies mans mūžs ?" sūca sulu no mazās paciņas. Tad vēl žulicīga izskata vīrietis melnās drēbēs, vienā rokā nesot šķiņķa gabalu un otrā - atvāžamo nazi, tāpat ejot grieza un ēda. Meitenes pie universitātes ar zirgastēm droši vien domāja - šajā mājā mēs mācīsimies; kā es savulaik. Meitene, kas gāja salīkusi un tā kā turēdamās pie vēdera. Tūlīt pēc tās - večiņa, arī salīkusi, bet rokas karājās kā auklas. Biroju žurkulēni, kuri un kuras izskrien uz ielas papīpot savus tievos papirosus. Trīs viesmīļi melnās skotelēs, kuri no pretējās puses ristorantes iet uz otru pusi pīpot, bet normāla izmēra cigaretes. Riga, kaņešna, ņe Roi De Žaneiro, bet tomēr.