kas mani patiesi pārsteidz - ir cilvēki, kuri algo t.s. interjera dizaineri, lai tas viņu vietā
- izvēlētos mēbeles
- parādītu, kur tās jānovieto istabās
- izvēlētos krāsas un to salikumus
es visu saprotu - cilvēks nevar pats uztaisīt remontu un tādēļ pasauc onkuļus ar pindzelēm un špaktelēm. Es saprotu, ka cilvēks ir aizņemts un viņam nav laika aizbraukt uz veikalu, lai atvestu cementa maisus vai dīvānu vai plīti. Tas ir saprotami. Bet es nesaprotu šo modīgo lietu, ka kāds man pasaka kādā krāsā manā guļamistabā būs sienas, kur stāvēs plaukts un ka plauktā stāvēs mākslas priekšmeta atdarinājums. Tad man kāds pasaka, kas man ir jāvelk mugurā un kā jāķemmē mati. Seko norādēm un atrodi gan dzīves jēgu, gan laimi, gan nākamo līmeni.
Eu, pasakiet, ko man tagad apēst - konfekti "gotiņa", banānu, šerbeta kvadrātu vai melno šokolādi - nevaru izštukot !
Vai debilizācija ir netikai ikdienišķa, bet arī moderna ?