man arī ir piegriezies šis pelēkums ārā... bet galvenais, lai šis pelēkums neieiet tev iekšā...
..ar LIELU nepacietību gaidu saulīti un zaļu zāli, kurā izvārtīties līdz prieka asarām.. ;)))

Tur jau tas jokainums un jāsaka, ka patīkams- neskatoties uz pelēkumu, slapjumu un vispār, es šodien smaidīgs... vismaz iekšā... arī man tā vien gribas iekosties pavasarī... bet vēl jāpaciešas... pagaidām baudu šķietami nebaudāmo... 8)

ja tā padomā, tad nav pat TĀDA īsta iemesla, lai tagad sabēdātos;) ..kaut gan, ja gribas bēdāties, vienmēr tiks izrakts kāds bēdu stāsts, par kuru bēdāties un gauzas asaras liet..it kā tas kaut ko līdzētu.. gribi bēdāties, sāc sevi žēlot;)))
...BET BICHINSH tāds nav un tas mani priecē;)))

...a kāds ta tas Bichinsh īsti ir? To pat es biezhi vien nesaprotu... bet lūk, pelēkumam pašā viducī dzeltens sauleststariņš atspīd pelēkās mājas galotnē... tiešām neviltoc prieciņš pārņem... un iekšā tā silti... tas gan varbūt no kūpošās dārzeņu zupas, bet tik un tā... Nu kā gan var žēloties šādā brīdī... man liekas, pat mašīnas košākas palikušas... jauki...