bet nu neviens man netic ka tajā radioaparātā kuru man atdāvināja (modelis selga 405 made in ussr kaut kādi sešdesmitie laikam) ķerās tikai autentiskie to laiku radioviļņi bet tā tik tiešām ir to pat pēc radiocilvēku intonācijām var pateikt nemaz jau nerunājot par mūziku kas tiek spēlēta vot tā lūk manā radio aparātā dzīvo jaukas sešdesmito gadu ziņu lasītājas ar tiem saviem sterilajiem bet pievilcīgajiem kostīmiņiem un radio dīdžeji ar elvis costello brillēm
tomēr spēcīgs vasaras lietus un kristāla krusas grauds manā plaukstā un piena siltas peļķes un basas kājas un caurspīdīgas kleitas un dejas pagalma vidū un sajūsmas smiekli ir tas kas izglābj pat galēji bezcerīgas dienas
tagad kad man tāda sajūtu krīzīte es vācu visas vecās sajūtas
taisīšu apjomīgu un visaptverošu sajūtu reminiscenšu skati
tad sēdēšu pirmajā rindā
pārējās vietas zālē būs tukšas
un ar kritisku skatu skatīšos lūkošos noraudzīšos tajās
lai saprastu kuras sajūtas visvairāk pietrūkst
un ko tālāk? katram muļķim zināms ka sajūtas restaurēt nevar
ja nu vienīgi nebijušas sajūtas bet kam man tās?
tad es savu sajutu blāvos atspulgus apgleznošu
ar abstrakcijām ar jūgenda līnijām ar putniem ar mākoņiem ar rimbuļiem
un skatīšos
uz savām vecajām jaunajām sajūtām
un ne sūda nesajutīšu
pieturā viens vīrietis man teica: "jūs esat kā no gleznas izkāpusi" skaisti jau izklausās un es viņam prasu: "no kuras gleznas?" mirklis klusuma bet viņa acis tikmēr saka: "kas tev nepietiek ka tev pasaka ka no gleznas izkāpusi?!" protams man nepietiek pēc īsa mirkļa viņš uztaisa tādu sejas izteiksmi it kā pastāv konkrēta glezna ar mani tajā un saka: "es nevaru atcerēties bet no liela mākslinieka gleznas ulmaņlaika" bet man nepietiek es diezgan slikti pārzinu tā laika latviešu glezniecību bet sāku saukt visus māksliniekus ko zinu sāku ar padegu skaidri apzinoties ka padega sievietēm nelīdzinos saucu tīdemani saucu toni viņš tikai: "nē nē" līdz jā tā arī netikām jo autobuss bet tāds jā jau nemaz nebija paredzēts mhm
citu dārziņos un dobītēs saulīte spīd katru dienu
manā dārziņā nespīd pat svētdienās un svētkos
arī pirmdienās protams nē
arī pirmdienu pievakarēs nē
arī pirmdienu pulkstens 18 03 nē
bet ziniet es samierinos ar mēnestiņu
mēnestiņš labs
šorīt kad vedu kaķi uz balkona ieelpot rīta gaisu viņš mēģināja man atņemt cigareti bet kad braucu ar riteni pa veco jelgavas šoseju un jutos kā palle viens pats pasaulē divi lieli vilka suņi izskrēja no tās skaistās arhaiskās mājas ceļa malā un izturējās pret mani ļoti agresīvi rēja un skrēja un skrēja un rēja un pierimās tikai tad kad metu viņiem ar savu aizdegto cigareti jo nekas cits ar ko mest pa rokai nebija
suņi kaķi citi zvēri arī grib pīpēt jā
ziniet es dzīvoju apļos un rimbuļos
daudzos regulāros un vienkrāsainos
ja uzrodas kvadrāti vai citas formas
mani rimbuļi apvelk bruņu vestes un pretojas
apļi vienmēr uzvar apļi ir pilnīgi
uz apļiem nevar paklupt - tāpēc
apļi ir galīgi
un tomēr divdabīgi
manos apļos nevienam nav vietas
maniem apļiem piemīt tikai atgrūšanās spēks
tādi vot ir mani apļi
bet es nekad nevaru saprast kas es viņiem visiem esmu obscūra persõna vai persõna non grata traucējoši kaut kā
Navigate: (Previous 9 Entries | Next 9 Entries)