ziniet pēdējo piecu gadu laikā es neesmu svinējusi nevienu jauno gadu nevienus jāņus un nevienu dzimšanas dienu un šodien man nenāk ne prātā atkāpties no savām tradīcijām
bet savukārt maniem matiem patīk vijoļu skaņas vai arī vējam patīk vijoļu skaņas īsti nezinu
un man patīk ilgi un nesteidzīgi sēdēt andalūzijas sunī vienalga kad rītos dienās vakaros jo tur apkārt daudz intelektuāļu un visskaistakās galda virsmas
visu dienu sēžu uz virtuves galda un dziedu dziesmas un pilns pelnutrauks ar izsmēķiem smēķēšana nogalina nesmēķēšana arī es izdzēsīšu visas durvis un visus logus lai kādreiz varētu nomirt viena uz virtuves galda
tagad es dzīšu prom savu tukšumu uzpildīšu ar savu garīgo benzīnu tāpat kā tukšas degvielas bākas uzpilda pilnas līdz malām tik pilnas lai var aibraukt tālu līdz pašai pasaules malai nekas traks jau nav noticis degviela mēdz beigties bet es arī gribu tikpat tālu nevajag man tuvus attālumus garīgos attālumus ne fiziskos fiziski gribu palikt tepat iet pa savām ielām braukt ar saviem tramvajiem sēdēt uz saviem soliņiem skatīties uz saviem tornīšiem palikt šeit tikai ar ķermeni garīgi es gribu dzīvot uz visiem pasaules jumtiem
tas ir tad kad vārot ābolu kompotu tu viņam vāri atsevišķu burciņu kur ierasto ābolu kubiciņu pusīšu vai laiviņu vietā tu greb ābolu sirdis un pasniedz viņam pilnu burciņu mazu saldu siržu
es arī tā gribētu bet es varu uzvārīt tikai sešas mazas estētiskas burciņas zemeņu ievārījuma savai gaišajai nākotnei ha smieklīgi
uz tiltu neaizgāju un redziet ka nenolecu arī mūsu abu starpā bija gaismas gads tāpēc bet mani aizveda uz ojāra vācieša kapu saplūcu ojāram dzeltenu puķu pušķīti pa vidu ieliku baltu ziediņu - tā ojāra dvēselīte nocitēt gan varēju tikai vienu rindiņu par putnu lielceļu ceru ka ojāram patika man patika
viss ir tik un pārāk mulsinoši ka sāk apnikt baigi mokoši ziniet
un man ir miljoniem lietu ko nezinu kādu iemeslu dēļ bet gribās šeit ierakstīt taču es nespēju nosēdēt uz šī krēsla kas atrodas dzīvokļa tumšākajā stūrī ilgāk par piecām minūtēm reizi trijās dienās to laikam sauc par vasaru
rīt braukšu uz gauju un kāpšu augšā uz tā tilta un varbūt ka lekšu lejā arī apnicis ha!ha!ha! kā teiktu mazais dumais intelektuālis adrians mouls
gribu tādu zemu zemu balss tembru
Navigate: (Previous 9 Entries | Next 9 Entries)