viendien garām braucot sabiedriskajā transportā vienas trīsstāvu dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas bēniņu logā redzēju blumberga pēdas goda vārds ka redzēju tas bija ļoti īss mirklis īsāks par standartmirkli ja tāds eksistē bet blumberga pēdas jau es spētu saskatīt arī piķa melnā tumsā arī akla būdama spētu šodien pēdu vairs nebija ļoti īslaicīga instalācija būs bijusi a žēl
nē tomēr siltas pat karstas rokas un lapas visos siltajos toņos un šodien ir grūti atrasties visa mākslīgā neīstā un butaforiskā vidū bet es laikam nevisai labi protu izvairīties no tā un no sevis jau arī nē
aukstas rokas un zaļa zāle tāds laikam šogad būs rudens
es nevaru pateikt precīzāk tāpēc es saku kā torija oh these little earthquakes here we go again oh these little earthquakes doesn’t take much to rip us into pieces jā jā labi labi tikai lūdzu ne jau taču atkal līdz pavasarim šitā kājas jau man tagad sals līdz pavasarim to es zinu bet tas ir štrunts
karijs un baziliks
karijs un baziliks
karijs un baziliks
čau es tagad eju kad atgriezīšos smaržošu pēc medus
es savas svētdienas parasti turu ieslēgtas krātiņos baroju neregulāri pastaigāties nevedu ļoti ticams ka man drīz vien tiks atņemtas tiesības uz svētdienām iespējams ka arī uz visām pārējām nedēļas dienām nekas uztraukšos pēc tam
es nevienu reizi šodien neraudāju patiešām nē bet man vislaik ir saraudātu acu sajūta
kad esmu nelaimīga nepatīk atrasties starp laimīgiem cilvēkiem kaut vai šķietami laimīgiem kad esmu laimīga arī nepatīk atrasties starp laimīgiem cilvēkiem bet pa īstam laimīgiem man laikam ir vispārēja nepatika pret konstanti laimīgiem cilvēkiem a es pati es pati esmu kā epilepsijas lēkme
Navigate: (Previous 9 Entries | Next 9 Entries)