man vakaros un naktīs nekad negribas iet gulēt jo kad guļu vienmēr tāda sajūta ka guļu uz ledus gabala kas peld pa jūru un kam pa vidu plaisa un viņa tā lēni un nemanāmi plaisā un kad aizplaisās līdz galam es palikšu pa vidu un es zinu ka es nepamanītu neviens nepamanītu negribas iet gulēt pārāk sajūtami tas viss un katru reizi kad āda saskaras ar ledu es gribu piecelties un sajust sausu siltu zemi zem kājām bet naktī visur tikai ledus jāgaida līdz rītam mokošas tādas naktis un auksti arī
tikko braucu ar 'mikriku' mājās un vīrietis kas man sēdēja blakus ārā kāpjot teica ''paldies par kompāniju'' mēs nepārmijām ne vārda varbūt viņam pietika ar manu pirkstu sīkajām kustībiņām vai acu mirkšķināšanu bet jauki tā tas laikam ir tas ko sauc par i love you for your silence
kaut nu tagad striķītis nesaļurinātos kaut trepīte neielūztu kaut asintiņa nesarecētu kaut kājiņa nepaslīdētu
pirms pāris dienām es gribēju pateikt ''čau es tagad eju kad atgriezīšos smaržošu pēc kanēļa'' smaržoju jau arī bet vairs nav aktuāli un nebūs arī
vispār es uz turieni eju tik regulāri cik regulāri šajā gadījumā tas ir iespējams jo man vienkāši patīk sēdēt baznīcās skatīties griestos un dīdīties a tas ko tur saka tas pārak ātri aiziet kosmosā un paliek tikai pāris frāzes kas mazliet velāk arī aiziet kosmosā man tas kosmoss ir apnicis gribētos jau arī sev kaut ko paturēt
mani sauc aija man ir divdesmit viens gads
pavadīju meitas uz skolu tagad varu laiskoties tālāk
man tagad vajag kaut ko žūžojošu un aijājošu pieriebušies visi tie orkāni
Navigate: (Previous 9 Entries | Next 9 Entries)