man ir apnikusi mana virtuālā identitāte bet ne konkrēti mana bet virtuālā identitāte kā tāda kā fakts pats par sevi priekš kam man tāda vajadzīga un tā pliekanā nevirtuālā identitāte nesintezējas ar šo es nezinu man tā liekas un tas traucē tāpat kā tulznas uz kājām bet es esmu aija sidauga un viss nekam citam man arī nav jābūt tikai nezinu ko lai tagad dara dzēsties ārā negribas vai varbūt pie šādiem virtuālo krīžu gadījumiem tas ir obligāti? un vispār runa vairāk ir par visu virtuālo komunikāciju nevis par kaut kādu lokāla mēroga žurnālu
nopirku tējkannu tādu kā man patīk tādu skārda kaut kādu pa lēto man piestāv es zinu par to liecina kaut vai fakts ka viņa bija iepakota kartona kastē kas knapi turējās kopā uz četrām skavām un viss tāpat kā es tagad tikai jātiek pie virtuves nelietošu tējkannu šinī virtuvē nē taupīšu savējai
rakstu meiteņu vārdus blociņā
nepatīk rozā izskatās pēc jēlas blāvas gaļas
mazs rimbulīts slēpj sevī lielu cēlu lapu atverās un atklājās
sātana joslas priekšā un aizmugurē
katram pa pusābolītim un šokolādes kātiņš katrai pusītei
kā rauj vaļā
vot sākšu rītu ar šķipsnu vot tagad citēšu kā vēl nekad dzīvē neesmu citējusi sāku citēt "..varbūt no jautāšanas biju jau gadiem izvairījusies vienkarši tapēc ka nebiju gribējusi ne par vienu nekā zināt pieņemdama ka visos citos cilvēkos ir tikpat liels klusums un tukšums kā manī vai arī baidīdamās atrast svešas nederīgas jeb nesasniedzamas bagatības" nākošais "par mani nevienam nav nekādas varas jo es ne no viena nekā negribu" (asaras vienmēr kaut ko izglābj) vēl "..tevis nekad un nekur netrūks ja neviens nekā par tevi nezinās tevis nekad nevienam nevajadzēs pēc tevis neviens neilgosies tevi neviens nemeklēs ja tu vispirms neparadīsies pasaulē ja nepieteiksis pie iedzīvotājiem ja droši un nevilcinādamās neapliecināsi ka tu esi" un pēdējais "edīt ko tu dari? es tev nemaz nevaru pateikt kādads bailes man zogas klāt kad es sāku saprast tukšumu kurā tu dzīvo piedod ka es ieskatījos tavos noslēpumos - un atradu ka tev noslēpumu nemaz nav" vot nekad ne ar vienu literāru tēlu neesmu tik ļoti identificējusis kā ar edīti labdien mani sauc edīte un šie bija citāti no ilzes šķipsnas romāna "aiz septītā tilta" šķiet būs jāpārlasa nu tā profilaksei un labrīt
neviens tās burkas nepirks un man ir bail un kad man uz galvas kritīs griesti tā pa lieliem gabaliem pa atlūzām kā tajā tarkovska filmā tad es to noteikti nepamanīšu bet tagad es vēl mazliet pabaidīšos nezinu no kā šoreiz no galējas absolūtas vienatnes? gribās pacitēt šķipsnu šeit bet nezinu kur man tie citāti galvā ir tikai būtība
negribu būt par īslaicīgu parādību sev
negribu būt par īslaicīgu parādību nevienam
Navigate: (Previous 9 Entries | Next 9 Entries)