tad tu būtu mirkļparādība kas varbūt nebūtu slikti jā bet īslaicīga parādība būtu tā ka tu gribi lai turpinās lai ieilgst bet zini ka neturpināsies un tas visu sabojā tāda konstanta beigu sajūta
From: | (Anonymous) |
Date: | 19. Septembris 2005 - 21:13 |
---|
| | | (Link) |
|
ja glvk par beigu sajūtu, tad nepiekritīšu gan - vienas no foršākajām atmiņām man saistās ar parādību, kurai bija jau iepriekš zināmas beigas, pie tam pavisam drīzas
visām lietām eksistē izņēmumi - šo es pielietoju vienmēr kad kāds man iebilst bet nē jau pielietoju vienmēr bet tāpēc ka patiesība
From: | (Anonymous) |
Date: | 19. Septembris 2005 - 21:34 |
---|
| | | (Link) |
|
manuprāt, liela nozīme ir tam, kas nosaka tās beigas - tajā minētajā gadījumā tie bija ~nemaināmi ārējie apstākļi
nu lūk nemaināmi un nemaināmi ir nemaināmi un nav atkarīgi no nekādiem maināmiem iekšējiem apstakākļiem un nekādām svārstībām mhm bet ja nemaināmi ārejie apstākļi tad simstreiz skumjāk nē? nu varbūt ne foršo skaisto atmiņu izpausmē bet paša fakta un pašu beigu izpausmē
From: | (Anonymous) |
Date: | 19. Septembris 2005 - 21:45 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tā laikam gan, skumjāk, bet tās tādas mazliet citādākas skumjas, savādākas, neba gribas teikt "gaišās skumjas", atšķirībā no reizēm, kad paši vien esam pie vainas, un kad skumjas bieži vien mijas ar dusmām vai pat naidu