svārstības -

Man gan laikam nekas nebūtu pretī. Nu, piemēram, būt par īslaicīgi mentālu parādību kādam citam. Par lodzibeni. Nu tā lai pēc tam domā, vai tiešām bija, vai tikai izlikās. Jā. Nekas nebūtu pretī.

(Reply to this) (Thread)

tad tu būtu mirkļparādība kas varbūt nebūtu slikti jā bet īslaicīga parādība būtu tā ka tu gribi lai turpinās lai ieilgst bet zini ka neturpināsies un tas visu sabojā tāda konstanta beigu sajūta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja glvk par beigu sajūtu, tad nepiekritīšu gan - vienas no foršākajām atmiņām man saistās ar parādību, kurai bija jau iepriekš zināmas beigas, pie tam pavisam drīzas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visām lietām eksistē izņēmumi - šo es pielietoju vienmēr kad kāds man iebilst bet nē jau pielietoju vienmēr bet tāpēc ka patiesība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manuprāt, liela nozīme ir tam, kas nosaka tās beigas - tajā minētajā gadījumā tie bija ~nemaināmi ārējie apstākļi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu lūk nemaināmi un nemaināmi ir nemaināmi un nav atkarīgi no nekādiem maināmiem iekšējiem apstakākļiem un nekādām svārstībām mhm bet ja nemaināmi ārejie apstākļi tad simstreiz skumjāk nē? nu varbūt ne foršo skaisto atmiņu izpausmē bet paša fakta un pašu beigu izpausmē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā laikam gan, skumjāk, bet tās tādas mazliet citādākas skumjas, savādākas, neba gribas teikt "gaišās skumjas", atšķirībā no reizēm, kad paši vien esam pie vainas, un kad skumjas bieži vien mijas ar dusmām vai pat naidu

(Reply to this) (Parent)