bez_sakars -

Pēdējā laikā priekšniece nu tā mani kaitina, ka varētu viņai uzšaut pa pakausi, bļin.
Ierodas darbā ar nokavēšanos, vazājas apkārt bezdarbībā ar svarīgu ģīmi, tieši, kad pats laiks sākt izpildīt pasūtījumus, šī brauc šopingā un vispār dzenā luni cik vien var, izliekoties, ka pati to neapzinās un, ja es kaut ko ieminos, tad šī iedegas ne pa jokam...

Mana taktika tiktāl ir arī dzenāt luni vai lasīt grāmatu, piedevām nagļakā. Un tā mēs tur abi dzenājam luni līdz kamēr pienāk mirklis, kad gribot negribot kaut kas ir jādara. Un es ļauju viņai pirmajai negribīgi izkustēties, kas dod viņai iemeslu man uzbraukt, tip:" Tu šovakar esi paņēmis brīvu?", uz ko es atbildu:"Un kā ir ar tevi?", kas viņu manāmi aizķer un viņa atrunājas, ka darīja kaut ko pa darba līnijai. Es tāds:"Jā es redzēju!" ar nenormāli lielu mājienu uz to, ka vairāk par dibena kasīšanu viņa neko nebija darījusi. Tad mēs abi klusēdami ķeramies pie darba...un nerunājam sākot no 15 minūtēm līdz trīs dienām (sliktākajā gadījumā).

Tā nu mēs te ņemamies kā tādi pirmklasnieki...