bez_sakars - kurp steidzies cilvēk?

Es atslēdzos un dodos paklaiņot pa tavu sapni. Es neko nemeklēju, man nav ko meklēt. Man nav mērķa. Vienkārši kaut kur iet un kaut ko atrast, vai arī nekur neiet un neko neatrast. Vienkārši sēdēt un gaidīt kamēr mani kāds atradīs un izdomās ko ar mani darīt. "Vai neko nedarot ir iespējams kaut ko izdarīt?". Lietderīgi pavadīts laiks neko nedarot. Nevienam nav nodarīts pāri, lai gan arī to var apšaubīt.
Bet sēdēt ātri apnīk, notikumi negrib attīstīties, ja tos neattīsta un man nākas to darīt, bet ko? Iesākumam vienkārši iešu. Tas jau ir daudz. Mainās apkārtne, mainās vide, mainās sejas izteiksmes, mainās jūtas. Tas jau ir daudz. "Interesanti kā cilvēks dzīvotu, ja nezinātu kā viņš izskatās?". Bet labākajā gadījumā tu vari tikai uz kādu laiku to piemirst, tad tev tas tiks atgādināts, daudzos veidos.
Bet es tik eju. Vēl joprojām nezinu kurp un ko darīt, bet apstāties nozīmē apstādināt visu. Es labāk eju. Domāt var vienmēr un visur. Stāvot vai ejot vai guļot, bet tas noteikti nav mans mērķis. Tam jābūt kaut kam, nezinu, kaut kam. Bet redzu, ka domas novērš manu uzmanību, vēl palaidīšu kaut ko garām, tad nu gan nebūs labi, tad nekas nenotiks un es nekad par to neuzzināšu. "Bet vai maz ir iespējams izmantot visas izdevības?". Liekas ka nē, jo no katras rīcības rodas sekas un pamats nākošai rīcībai, bet bezgalībai nav beigu. Es gribu saskatīt jēgu manai iešanai, lai gan tas ir tavs sapnis un es nemaz nezinu, ka tajā esmu, tāpēc man nekur nav jāiet un nekas nav jādara. Tik un tā viss ies savu gaitu un viss notiks un vēlāk tu man pastāstīsi ko es darīju. Un es tev pateikšu vai tā ir patiesība. Jebkurā gadījumā apturēt pasauli nevar neviens...