From: evy	Date: 12. Janvāris 2010 - 14:39		(Link)

ūūū...bērns...nu katrs jau savādāks cilvēks...bet. hmm, viegli nebūs :/
pat man(un es vienmēr domāju, ka ļoti mīlu bērnu un man viņi patīk) bija grūti. bet tas ir ļoti stipri individuāli

	From: betany	Date: 12. Janvāris 2010 - 14:44		(Link)

jā, tas viss mani ļoti biedē. Esmu uz robežas 50:50

	From: meerijpopins	Date: 12. Janvāris 2010 - 14:46		(Link)

jap, man a liekas,ka varētu būt diez gan sarežģīti :/
bēēt ja neatrodi dzīvokļa biedreni, varbūt vēlies dzīvokļa biedru - puisi? m? m? man viens pazīstamais meklē mitekli, kurā nedēļu dzīvotu, nedēļu nē, nedēļu dzīvot, nedēļu nē utt. ;D

	From: betany	Date: 12. Janvāris 2010 - 14:51		(Link)

sīkāk, lūdzu!!!! apsveru visus variantus!

From: green_sky	Date: 12. Janvāris 2010 - 17:24		(Link)

Ja mājā ir bērns, un it īpaši šinī skaistajā vecumā, tad sastapties ar klusumu un mieru ir diezgan sarežģīti.

From: mutluluk	Date: 12. Janvāris 2010 - 20:29		(Link)

ar savu bērnaukles pieredzi varu teikt, ka piecgadnieki mēdz būt ļoti dažādi- atkarībā no tā, kā audzināti/pieraduši/ieraduši. bet skaidrs ir viens, neatkarīgi no tā visa, dzīve kopā ar svešu bērnu var izrādīties gan vērtīga pieredze pašai, gan visai grūts pārbaudījums nervu sistēmai- ne vienmēr spēsi būt tā labā/mierīgā, piekāpties, savaldīties...varbūt ir vērts mēģināt.