Karstā vasaras dienā pa putekļainām pilsētas ielām ceļā bija devies vīrs ar savu dēlu un ēzeli. Tēvs sēdēja uz ēzeļa, bet dēls to veda.
„Nabaga bērns,” teica kāds garāmgājējs, „tavas mazās kājiņas cenšas neatpalikt no ēzeļa. Kā tu, lielais cilvēk, vari slinkojot jāt uz ēzeļa, kamēr tavs mazais dēls skrien tam nopakaļus!”
Vīrs ņēma vērā šo aizrādījumu, nokāpa no ēzeļa un uzsēdināja uz tā zēnu. Pagāja pavisam neilgs laiciņš, līdz kāds cits garāmgājējs skaļi teica: „Kāds kauns! Mazais izpleties uz ēzeļa kā sultāns, tai pat laikā, kad viņa vecais tēvs iet ar kājām.”
Šī piezīme sāpīgi aizskāra puišeli, un viņš lūdza tēvu sēsties uz ēzeļa viņam aiz muguras.
„Vai kādreiz esat redzējuši vēl ko briesmīgāku?” – ierunājās kāda lakatā ietinusies sieviete. – Tāda cietsirdība pret dzīvnieku! Nabaga ēzelīša mugura ir ielīkusi, bet vecais un tā dēls izlaidušies uz tās kā uz dīvāna. Kādas šausmas!”
Abi kritikas objekti paskatījās viens uz otru un bez vārdiem nokāpa no ēzeļa. Paspēruši tikai dažus soļus, viņi izdzirdēja nākošā garāmgājēja teikto: „Paldies Dievam, ka es neesmu tik stulbs. Kādēļ jūs divi ejat ar kājām un ļaujat iet savam ēzelim nenoslogotam? Kaut vai viens no jums izmantojiet iespēju jāt uz tā.”
Tēvs ielika maizes doniņu ēzelim mutē, uzlika roku dēlam uz pleca un noteica: „Lai arī ko mēs darītu, vienmēr kāds tam nepiekrīt. Domāju, ka vienīgi mēs paši varam izlemt, kas mums ir tas labākais.”
Morāle: īstajā brīdī un īstajā laikā spējiet pieņemt sev vajadzīgo lēmumu un izmantot tā piepildīšanā visu, ko Dievs un daba jums ir devuši.

Oranzhie jau sap#@!%^$& savā daiļrunībā, nevar tak rakstīt- aizmirsti vecus aizvainojumus, vai kautkā tā, viņi raksta: Dienas gaišākā doma
Mīlestības kristāldzidrajā ūdenī jāpeldas veselīgi kailam, jo būtu tīrais grēks turēties pie aizspriedumu glābšanās riņķa vai vecu aizvainojumu sanestajiem gružiem...
un ko, pie velna, nozīmē- veselīgi kailam? Kāds tad izskatās slimīgi kails?

Kaads man var paskaidrot, kaa tajaa ebajaa var iepirkties, liidziigi kaa santimaizsolee punkts el vee, vai savaadaak? skatos un njeponjemaju :(

Izeju uz balkona starplaikaa uzpiipot, a tur no paraleelaam un perpendikulaarajaam maajaam ar piipmanji sanaakushi, viena slaavu trijotne - nu Rosija koneshna chempioni, maladci...., peec briizha no preteejaas maajas atskan- Latvija, Latvija!!! slaavi padzirdeejushi, kaa jau kunga praataa- zasunj svoju Latviju.... zb, tad ko te dziivo, ja jau taa riebjas latvieshi un valsts? brrrr

Irbe ir līdzīgs Škutānam, vai otrādi, nez, kurš no viņiem vecāks ;)

3. dienu jau kakls saap un iesnas taadas, ka liekas galva smagaaka par 5 kg :((( Taadaa skaistaa laikaa slimot nu galiigi nebija plaanaa, plaanaa bija Liivu akvaparks, siichu izstaiginaashana pa Siguldas skaistaakajaam vietaam un Teervetes dabas parks, vareetu jau arii Rundaales pili pakjert, bet 2 dienaas laikam neiekljaushos.

Man ar dikti gribeetos uz taam veederdejaam, bet vienai kautkaa neeerti, un plus veel nezinu kur mums te Liepaajaa kas notiek shajaa kriizes laikaa :(((

Burviiga D vitamiina uznjemshanas pastaiga gar juuru, pilna sauja dzintariem, piknika sezonas atklaashana pie upiites, smarzhiigs shashliks un tikko izvilktas zivtinjas, ceptas follijaa aromaats, beernu jautraas klaigas speeleejot pasleepes un sabrienot kaajas upiitee, brauciens pie maaminjas uz laukiem un nosleegumaa veel kino- AAtrs un bez Zheelastiibas 4, seezhot 3. rindaa bija sajuuta, ka tuuliit, tuuliit sabrauks :)))

Nesaprotu, kā cilvēki var ieciklēties uz savu izskatu, tak tā ir pārejoša parādība, un lielāko daļu dzīves mums nākas un nāksies nodzīvot ar krunkām, celulītu, strijām utt. un tas tikai ir normāli!!! Viss, kam tiešām vajadzētu būt svarīgam ir tur- iekšā, iekšā mūsos, tie tarakāni, tie netīrie un tīrie krekli un tā sirdsapziņa, kas dažus noēd līdz kaulam!!!

Tavas bērnības baltā kleita ir novalkāta un palikusi par mazu... mitrajos matos sapinušās asaras un lietus lāses.....