Sieviete un viirietis gulj gultaa. Viirietis pieceljaas un saka, ka ies dushaa. Pie durviim vinjsh pagriezhas un saka: "Ataa, zivtinj!". Sievietes logjika: "Ja zivs, tad liela, ja liela, tad pleeseeja, ja pleeseeja, tad ar asiem zobiem, ja ar asiem zobiem, tad kozh, ja kozh, tad suns...". "TU MANI PAR KUCI NOSAUCI?!?

Jo vairaak kaadam paliidzi, jo lielaaka iespeejamiiba, ka tieshi vinjsh buus tas cilveeks, kas 1. tev metiis akmeni gruutaa briidii!!!

Pirmaa riita cigarete- paarbaude liidzsvaram....

Vai tu vareetu miileet ideaalu un pats galvenais- vai vareetu ar taadu dziivot kopaa liidz muuzha galam?

cik ljoti gribeetos pagriezt laiku atpakalj par gadiem 20-25..., kad zaale bija zaljaaka, vasaras karstaakas, ziemas sniegainaakas, paskriet pa peljkjeem plikaam kaajaam, sapnjot par naakotni, tik rozaa un tik ceriigu, par vienu vieniigo princi, un beerneljiem pilnu maaju...

smiekliigi, 5 veezhi par 1 sutku!

Taa kaa muusu slaavu naftas piegaadaataaji aizgaajushi valdiibas maizee, mani paluudza, lai eju par graamatvedes paliidzi (domaaju, ka otra izveele ir sirsniiga veestuliite ar manu parakstu)...veel taa iisti neesmu par to runaajusi ar augstaakstaavoshajiem, bet cik noprotu, nespiidees man vairs haljavas 2 briivaas nedeeljas meenesii, TAADA alga, benziins un apmaksaats telefons....ar dievu labklaajiiba un briivais laiks!!!!

tu sevi saac iepaziit tikai ILGLAICIIGOS ekstremaalos apstaakljos. pirms tam tev varbuut ir tikai nojausma par to, kaads tu esi un uz ko esi speejiigs.

Ejot pa ielu, es vēroju cilvēkus. Vai tad viņi izvēlas savas dzīves? Vai arī viņu dzīves, tāpat kā manējo, izvēlējās liktenis? Mājsaimniece, kas sapņoja kļūt par modeli, bankas ierēdnis, kas gribēja būt mūziķis, zobārsts, kurš slepus bija uzrakstījis grāmatu un gribēja nodoties literatūrai, meitene, kas ar lielāko prieku strādātu televīzijā, bet spēja atrast vienīgi kasieres darbu lielveikalā. (..) Bet laimes meklējumos mēs visi esam vienādi: ierēdnis/mūziķis, zobārsts/rakstnieks, kasiere/aktrise, mājsaimiece/modele. Mēs visi esam nelaimīgi. Daži cilvēki piedzimst, lai dzīvotu vieni. Tas nav ne labi, ne slikti, tā ir dzīve. (..) jau labu laiku es neesmu domājusi par mīlestību. Šķiet, ka tā bēga no manis, ka tai nebija nekādas nozīmes manā dzīvē un ka to neviens negaidīja. Bet, ja es nedomāšu par mīlestību, es nebūšu nekas. Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas - bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības un vissmagākās ciešanas. (..) cilvēciskas būtnes dižākais mērķis ir tiekties pēc augstākās mīlas. Mīlestība nav jāmeklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. Mēs to tikai pamodinām. Un, lai mīlestību pamodinātu, nepieciešams otrs cilvēks. Visums ļauj mums just vienīgi tad, kad mums ir kāds, ar ko dalīties jūtās. Dažkārt dzīve ir ļoti skopa, paiet dienas un nedēļas, mēneši un gadi, bet dvēselē nav nekādu pārmaiņu. Taču, ja durvis reiz tiek pavērtas (..) pa atvērto eju iegāžas īsta lavīna. Vienu brīdi tev nav nekā, bet jau nākamajā brīdī ir vairāk, nekā vari paņemt. (..) nav iespējams pa īstam pazemot, ja pats neesi bijis pazemots. No kroga iznāca studentu bariņš, mazliet iereibuši, skaisti un veselībā kūsājoši, pavisam drīz tie pabeigs universitāti un sāks to, ko sauc par īsto dzīvi. Darbs, laulība, bērni, televīzija, sarūgtinājums, nožēla par zaudēto, sabrukums, slimības, vecums, atkarība no citiem, vientulība, nāve. Vēlēšanās nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, ko tu iztēlojies. Mācot citus, arī skolotājs allaž iemācās ko jaunu. (..) tāda ir cilvēka daba. Kopš mūs izraidīja no paradīzes, mēs vai nu ciešam, vai liekam ciest, vai arī vērojam citu cilvēku ciešanas. Paulu Koelju - Vienpadsmit minūtes

Ienaaca praataa iepaziishanaas saitaa pamainiit dzimumu, un secinaajums ir taads, ka visas sievietes, shkjirtenes ar beerniem ir bijushas neapmierinaatas ar saviem viiriem, un visas 100% uzskata vinjus (tb. bijushos) par veel vienu- 3. 4. 2. vai kaadu nu kurai sanaak beernu, kursh esot bijis jaaapruupee... izdariiju secinaajumus....