nezinu. es gadu nodzīvoju bez bērniem. tiesa. satiekot katras brīvdienas viņus un neredzot vien to sprīdi no pirmdienas līdz piektdienai. grūti man. Mazajam grūti.
tagad, jūtos daudz labāk, zinot, ka viss nokārtojies, pati savus bērnu audzināšu.
ja tu esi stipra.. tad jau varbūt vari iztikt ilgāku laiku ez sīkiem. Un v iņi bez tevis?
vinjiem ir iipashas vajadziibas, taapeec man buus gruuti apzinaaties,ka neesmu vinjiem blakus, veel jau doma, ka viirs atbrauks no IIrijas un es braukshu uz turieni, cerams, ka teevs buus atbildiigs pret vinjiem, lai gan viirieshiem ne visai uzticos.
nu nezinu, vai tāda Īrija ko spētu atrisināt. Jo tur tāpat jau pietiek laimes meklētāju, lai labi nopelnītu jāmeklē riktīgi kruts darbs, bet tam vajag labas zināšanas - bet ja ir labas zināšanas, tad labu darbu var atrast arī Latvijā.
Un vai tad kaut kāda fiziskā darba darīšana tevi darītu laimīgāku? turklāt tu neredzētu bērnus :(
Tad jau labāk sameklē kādu papildus darbu vakaros ko darīt vai kaut kā tā.
man jau gribas izrauties no shiis dziives, no shiis valsts, lai aizmirstu paaridariijumus un veel sho to, bet varbuut tieshaam vienkaarshi jaanomaina pilseeta:(
bet par pilsētas nomainīšanu jau izklausās labāk :) aizbrauc uz citu pilsētu, i darbs cits, i vide cita, varētu būt labi, ne? :)) vismaz amerikāņu filmās vienmēr tas beidzas labi:)) tu tak esi optimiste, ne?