Cik dīvaini apzināties, ka tad, kad mums viss ir, mēs uzvedamies tā, it kā mēs būtu nabagi un raušam vēl vairāk, lai gan agrāk, kad bijām tiešām trūcīgi- laimei bija vajadzīgs tik tāds nieks....rezultātā mēs apaugam ar nevajadzīgām mantām...

Bērniem vairs nav vajadzīga mīlestība, tikai nauda, kuram vecākam vairāk naudas, tas labāks, mīļāks, foršāks, krutāks utt. Nav svarīgi, vai tas otrs, kas mazāk turīgs mīl viņus no visas sirds, jo viņš tak nevarēs nopirkt jaunu Play Station spēli, ar kuru pabojāt psihi un acis, un bezjēdzīgi nosist laiku.Mēs dzenamies pēc naudas ejot pāri līķiem, un nesakiet, ka JŪS to nekad neesat darījuši- neticēšu...

Mums ir tik nepareizas, tik izķēmotas vērtības, ka mīlestībai mūsdienās vairs nav nozīmes- par to tak neko nenopirksi..........