|
|
Tuesday, February 27th, 2007
| |
00:53 - acu gaišumiņi
|
ja cilvēks ieēd bietes un vēlāk sniegā izčurā divus mazus caurumiņus, tad viņam ir izdevies uzzīmēt manas skaistās, izteiksmīgās acis, kuru dēļ vēl nav nošāvies, nobendējies, galu padarījis vai apmeties klosterī neviens vīrietis pasaulē. laikam jau dieviņš pasargājis.
current mood:  gloomy
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, February 25th, 2007
| |
15:56 - man ir slīmiba
|
Man ir piemeties nolāpītais konjuktivīts. ar visu rozā aci piekdienu un sestdienu pavadīju pārgājienos pa ziedošajiem Jūdejas pakalniem - visur sarkanas anemones, ciklamenas un mandeļkoki zied, pirmie lillā īrisi un savvaļas orhidejas. es to visu redzēju ar vienu aci. labajā acī bija lēca, sliktajā nekas. taga slimā acs ir vesela un veselā ir rozā. pilnīgi riebjas tās slimības. staigāju savās tizlajās vecajās apaļajās zigmunda freida brillēs un jūtos kā aizvēsturisks ķēms. trešdien jaiet uz operu Telavivā, man jādabū acis fokusā līdz tam laikam.
mierinu sevi ar šūpuļdziesmām - šitā ir idišā, burvīga animācija... http://www.youtube.com/watch?v=eUouSTka1y0
current mood: drained
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, February 9th, 2007
| |
17:07
|
Jau piecas minūtes nežēlīgi smejos par vārdu ķauķis. Gribēju beidzot uzzināt, ko nozīmē "pašoš" ivritā, zināju, ka tā te sīkos sauc, vai geji reizēm viens otru..un ka tas ir maziņš putniņš.
Nu bet ķauķis. Ķauķi, nāc mājā, saldējums kūst laukā, omlete atdziest.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
01:17 - viesi
|
Jau sabata naktī Justiņš ar Kuskusu būs te klāt. Dzīvos Jeruzālemē, iepretim Islama muzejam, dzīvoklī ar varavīksnes karogu uz balkona. Man drīz būs nervu sabrukums, jo laika apstāklis te mainās ik pusdienslaiku..te līst, te saule, te pretīgi vēji. Ko lai sadara, ja sešas dienas pēc kārtas gāž lietus? Kanāniešu zārki ar lielām ausīm ir forši, kauls ar iedzītu naglu no Kristus laikiem muzejā visai iespaidīgs, Jēzus divi kapi..Marijas divas debesbraukšanas baznīcas..uzraksti: "šitajā krogā Justs ar Kuskusu un Bertu nezkādēļ nedzēra neko." Tuksnesī zied puķes, ielejās un parkos mandeļkoki. Tas viss jauki, bet tā kā vajadzētu logus nomazgāt, novākt The New Yorker kaudzes, avīzes un grāmatas. Vajadzētu kļūt par citu, labāku un glītāku cilvēku. Vajadzētu beigt gaudot pārspīlētā balsī "Tu se' morta, se' morta, mia vita" - rīt pat rītausmā varētu sākt.
current mood:  drunk
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, November 25th, 2006
| |
10:49 - loģikas trūkums
|
Staigāju pa Jeruzālemi, aizmāršigi atstājot mājās mūziku. Paejot garām jau trešajai būvdarbu zonai man atkal jātēlo, ka neredzu, kā tie ķēmi kasa olas, svilpj un turpat uz stalažām grib ar mani pārgulēt, es neizturu un vicinu gaisā abu roku vidējos pirkstus. Un kliedzu arābiski visus apgūtos tekstus - ka viņi piš savas mātes un māsas un ir freakin' impotents. Vīri ir nikni, kamēr es jau esmu ap stūri un nevaru dabūt ar ķieģeli pa galvu. Tad es sāku nežēlīgi smieties. Bezmaz gaidu, ka kāds no viņiem man kliegs pretī :"Woman, make up your mind!" Vai nu perverti drāznieki vai nu impotenti frīki... Dusmās vispār laikam nav nekādu skaidru domu.
current mood:  amused
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, November 20th, 2006
| |
11:11 - balsoju par derdzīgāko reliģijas paveidu
|
Desmit dienas aprušināju divas baptistu sievietes. Tagad man ir viedoklis, ka no visiem svētceļniekiem mani visvairāk traumē baptisti, kuri gan konsekventi sauc sevi par kristiešiem. Piem.teikumā: "Visa mūsu ģimene ir kristieši. Uz manu dzimšanas dienu sanāca tikai kristieši. Es sēnes lasu tikai ar kristiešiem." (Kaut es zinu, tur nebija neviena katoļu, 7 dienas adventistu vai Dieva draudzes pārstāvja.)
Viņu "dievaplāna" koncepts ietver to, ka Kungs parūpējies, lai Jeruzālemē atrastos bērnības draudzenes meita (Berta Lūzere). Mans tāds "dievaplāns" izkatās vienkārši atriebīgs projekts. Ejam ēst..pusvārdā mani pārtrauc lūgšana: "Debesu Tēvs, paldies Tev par šo brīnišķo šito un neaprastāmo to..Lai Tava svētība pavada mūsu māsiņu (man gribas vemt) Bertu visos viņas pūliņos (vadājost tantes pa Jēzusa vietām)...utt." Līdz pat Āmen. Tas notiek košerā itāļu restorānā. Atnāku mājās un man Kungs ir atdarījis uzsūtot dveseli attīrošus kanalizācijas plūdus. Es jau teicu, ka Dievam ar mani ir projekts, kurš ietver daudz smirdīgu lupatu.
Es nez, vai kāds te zin, bet baptistiem ir "paraušanas" teorija..kaut ja teorijai ļoti tic, kā tad lai to sauc - sauksim par ticības pilāru. Ik pa laikam sievietes mani apgaismoja "paraušanā." Tas nozīmē, ka īstie (!!!) kristieši tiks parauti uz debesīm, a pārējie te piedzīvos elles liesmas un postažu. Man jau patīk, ka ne tikai vells var paraut, bet arī debesu tēvs. Bet viņas ik pa laikam ar tādu taisnīgu dusmu apskatīja Jeruzālemes pūli un viņus/sevi/mani mierinot teica, ka pēc paraušanas "šiem cilvēkiem" vēl būs dota iespēja nožēlot savu muhamedāniski mozuālo alošanos.
Un tad mēs iestrēgām pūlī, kas gāzās pēc Ramadana lūgšanas ārā pa četriem vārtiem no Jeruzālemes. Stāvējām kā krabju nūjiņas karstumā, neēdušu nedzērušu vīriešu un vecu sievu pūlī vienu stundu un četrdesmit piecas minūtes (rakstu tik gari, lai kaut kā ilustrētu drausmīgi lēno laika plūdumu). Pie Damaskas vārtiem, Damaskas vārtos un ārpus Damaskas vārtiem. Tagad es zinu, ka tās sūdainās lupatas bija tikai "atdarīšanas" sākums. Sievietes un bērni man visu laiku aiztika matus (tie ir gaiši), tikai vīrieši, pārmaiņas pēc, neaiztika neko. Labi, ka musulmaņiem ik pa laikam ir gavēnis. Par ebrejiem, kas tic uz Ješu Ha-Mašiah uzrakstīšu nākamreiz. Jo man tak nācās aizvest baptistes uz kādu "nekatoļu" baznīcu.
current mood:  grumpy
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 17th, 2006
| |
10:40 - etiopu sargs
|
Dienas vidū skrienu uz Jeruzālemes teātri cerībā, ka vēl ir atlikušas kādas biļetes uz iemīļoto Kibbutz Dance Company, kura dzimto valsti un kibucu apmeklē visai reti. Pēkšņi dzirdu, ka viens skaļi dzied etiopu dziesmas, bet laukumā pie teātra neviena nav. Tikai pieskrējusi pie kasēm ieraugu sargu, skaisti mellu un priecīgu. Viņš pārtrauc dziesmu (tā neesot etiopiešu, bet amhariešu valodā) un, izstiepis rādītājpirkstu un īkški, paspaida manu mugursomu kā bulciņu. Neatverot. Vakarā viņš sēž, barjeru ieskauts, pie pašas ielas. Mēs draudzīgi noburkšķam viens otram erev tov. Dziedošais apsargs apskata cilvēkus, kas dodas uz Rivkas Krounas auditoriju skatīties filmu par Kubu, un kārtīgi atver arī katru vismaziņātāko un spožāko teātra somiņu.
Pa dienu viņš slinko un dzied, pa vakariem strādā un atver muti vienam vienīgam jautājumam: "vai tev ir ierocis?" Ziniet, daļai ir.
current mood:  quixotic
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, September 16th, 2006
| |
05:38 - šabata miers
|
Kā katru sestdienu, brokastīs hala - bizē sapīta rozīņmaize. Dīvaini, ka joprojām pastāv produkti, kurus vari nopirkt tikai pirms šabata vai svētku dienas. Nākampiektdien ebreju Jaunai Gads, rozīņmaizes tiks vītas gredzenā, tas esot kas zimbolisks un ar laika virpināšanos saistīts. Mums mājās bija pavārgrāmata, kurā atrodamas dažādas receptes biezpienmaizēm un keksiem ar "roziņiem". :) Vecie Pēterburgas starožili joprojām pīto baltmaizi sauc par halu un paši nezin, ka tas no kaimiņiem (нехристи такие!)pārņemts.
Arābu strādnieki blakus klosterī šodien atpūšas, citādi ik dienas 7:00 stikli,akmeņi un skārdi nikni lido no trešā stāva logiem...jau pusgadu. Tad kādu pusstundu padauzījušies un pierādījuši mūkiem, ka viņi godam atstrādā savus šekeļus, vīri sāk kafijot, ēst pitas ar lebani, mīkstu jogurtsieru ar uzbirdinātām īzapa lapām un celtniecības atkritumi tiek svaidīti vairs tikai reizi stundā, lai radītu neizsīkstošas darbības ilūziju. Vēl ir arī lūgšanu pauzes. Un kādu vakaru aizbraucot, viņi pie viena savā kravas mašīnā iesvieda arī mūsu dzelteno riteni. Nevajag vispārināt, protams. Viens konkrēts zaglīgs cilvēks, ar dažu citu paziņu klusu piekrišanu, pārzāģēja ķēdi un velosipēda vietā atstāja galā tukšumu. Iet skaidroties ir visai bezjēdzīgi, jo, kā teicis Katons Vecākais, "tas ir grūts uzdevums, O pilsoņi, teikt runas vēderam, kuram nav ausu." Un ja viņš to teica par romiešiem, ko gan es gribu no mazas okupētas tautiņas. Zinu gan, ko es gribu, gribu, lai viņi būtu vēl slinkāki un sāktu strādāt vēlā pēcpusdienā. Un zaru spieķos!
current mood: calm
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, September 11th, 2006
| |
10:44 - hamsīns
|
Tuksneša putekļi ēd kopā manas kontaklēcas - iestājies hamsīns un +35 grādu bula laiks. Kā Pēterburgā ziemas laikā, te tagad jāpārvietojas īsiem pārskrējieniem. Tik tur no viena silta perēkļa uz otru, šeit no viena auksta gaisa pūtēja uz otru. Vārdi: slapjdraņķis, mainīgs mākoņu daudzums, vietām slapjš sniegs, izklausās kā debesu, citu svētāku debesu, laimes apsolījums. Bet šitie grēka gabali, kas netic Jēzum Kristum un iedzimtajam grēkam, tos laikam Saimnieks grib izglābt ar elles vējiem un nokaitētiem akmeņiem. Es tikai pagadījos pa vidu un nepelnīti izkalstu.
current mood:  apathetic
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, September 9th, 2006
| |
08:45 - read my lips
|
Pēc jaukās Rīgas anonimitātes, šeit iestājas nepatīkama paranoja - mani izseko, atpazīst un grib. Skaidrs, ka lielacainos ebrejus ar garajām skropstām un smirdīgajām zandalēm kājās, neinteresē šī konkrētā Berta K., bet eiropeiešu bālās miesas "kusaks". Pat arābu strādnieku svilpšana un jēlības nav tik aizskarošas, jo viņu stalažas stāv augstu, policija tuvu un Allahs kaut kur turpat. Bet visi tie izraeliešu maucīgie piebraucieni un "Do you speak German?" "Why are you angry?" reizēm man derdzas tik ļoti, ka gribas kliegt "Hande hoch!" un "Did your grandpa fight the Nazis so you can screw nice German girls?...I bet he did!" (un tad tādi multeņu raganu smiekli ar echo efektu:)
Tagad man ir zāles - milzīgas austiņas ar skaļu mūziku. Izmēģināju un secināju, ka Šarpentjē un Lulī operas nesniedz vajadzīgo skaļuma efektu, bet Placebo un TV on the Radio ir labākais pastaigu fons. Tagad es nedzirdu neko no piedāvātajām kafijas dzeršanām un mīcīšanos pa gultu ar apgraizītiem spēkavīriem vārdā Dudū vai Pinis. Tas ir pat labāk nekā mana vecā medicīna, visi tie latviskie "ej dirst" un novicinātie trešie pirksti. Placebo vārdiem runājot - Keep this scene inside your head, as the bruises turn to yellow, and the swelling goes down.
Grūti, ja esi radis dzīvot ar savu ziemeļu cilvēka private space pusmetra garumā, kad pārējiem te pietiek ar 5cm.
current mood:  nostalgic
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, September 7th, 2006
| |
11:35 - etniskā virtuve
|
Mēģināju uztapināt auksto zupu, pēc māsas receptes. Pārliecinājos, ka tīra etniskā virtuve nav iespējama - marinētās bietes ebreju gaumē ietver sevī krustnagliņas, koriandru un vēl kaut ko nenosakāmu..muskatriekstu?/anīsu? un dilles šajā klimatā ienākas mazliet fenheliskas, pārpilnas ar ēteriskām eļļām (vismaz augusta raža). Aukstā zupa sanāca garšīga, bet nu nemaz neatgādināja Mellužu ēdnīcas ideālu. Savukārt baziliks..tas cietmiesīgais lapainis, kas zaļo Rīgā, būtu jāsauc savādāk, piem. par vasiļiku. Tā es te sevi mierinu, lai nav jāskumst pēc Ķemeru kapu saldajām mellenēm. Par draugiem nemaz nerunājot.
P.S. orgānu ziedošanas telefons pagaidām klusē
current mood: cranky
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, September 4th, 2006
| |
10:51
|
|
Iznácu shodien no fizkultúras, péc kaitígi un negausígi pavadítá laika Rígá, tas nenácás viegli. Man joprojám ir hantelju sajúta rokás, it ká tás káds bútu amputéjis un es ciestu no iedomu sápém. Pagalmá bija sapulcejushies kádi trisdesmit cilveki, dalja sedeja pie galdiem, uz kuriem bija lapinjas ar konfektém. Divas júduticigas meitenes garos brunchos, man pat sveiki nepasakot, iedeva papiriti, kuru aizpildot, es bushu ziedojusi visus savus derigos kjermenja orgánus cilvekiem, kuriem tie bús vairák nepiecieshami, manas náves gadíjumá. Vienigá problema izradijas, ka man nav ID numura, bet ir tikai pase..neviens nemaceja teikt, vai man ir jabut pilsonim, lai ziedotu aknas, nieres, sirdi un olshúnas dzívajiem,kuriem to pietrúkst. Panjému lapinju, pierakstiju telefona numuru jautájumiem, no konfetém atteicos. Ljauná tieksme maní saka: "Ja man butu vajadzíga niere un es stávétu nieru rindá, es no kompja izzagtu visu to labo cilveku vardus un pa vienam vien tos kvalitativi,neskarot vajadzigos organus,vélams smadzenju rajoná (tás jau nu nenoziedosi...) likvidétu." Es cínos pretim: "Iespéju sheit nomirt ir visai daudz un labák jau, lai tevi ietin tajá likjautá ká nesavtígu cilvéku, nevis, ká skopuli, kas visu to panjem lídzi." Varbút rít piezvaníshu.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
09:57 - orgáni
|
Mégináju palasít savu vecmodígo dienasgramatu, kladé atrodamas dazhádas neskaidri izteiktas domas par to, cik labi, ka spredikja laiká katolju cilvéku domas var kavéties ap svétá Sebastiana glítajiem locekljiem,asinjainajiem bultu uzgaljiem, kas mata galá atkarájas no skaistajám miesám un to, cik ljoti dievlúdzéji var lidzpárdzivot jauneklim,kas tik skaisti ciesh Dieva Kunga labad. Es neatceros pat domajusi par ko tadu, ne par pármetumiem Luteram, kursh velti no kristamballjas kopá ar bernu ir izléjis skaisto Sebastianu, ne to, ka esmu ko tádu rakstijusi. Uzhas.
Laikam jau tápec, ka lieláká dalja dzíves paiet citás valodás, péc gariem septinjiem gulétajiem gadiem gribas pierakstit ikdienas lietas, tá lai jele ko atcerétos. Dárgais kuskus, justinj un mása, uztveriet to, ká íszinju jums.
berta no bombubezhkas
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|