belmondo's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
belmondo's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Monday, May 6th, 2019 | 10:50 am |
ziņas no meditāciju nama visi ir telefonos. es meditēju. telefonā. Jaunākais bērns vēl tomēr apzinās nepieciešamību veikt rīta rituālus un viņai arī nav otra viņas vecuma bērna, kas viņu atbalstītu, neko nedarīšu, dumpī. Vecākajam bērnam ir māsīca blakus un viņas ir banda. Mazā, kurā arī grib būt banda, staigā no vienas istabas otrā, mēģinot panākt, lai kaut kas notiktu normāli. Beigās viņa neiztur un kliedz ļoti skaļi: kad mamma pameditēs, tad gan jūs redzēsiet. Un aizcērt durvis. Vecākais bērns paralēli kliedz: mammu, tu dzirdi tikai vienu pusi stāsta. Guļot gultā un būvējot kaut kādu paralēlo trušu realitāti aifonā, par kuru maksā mana mamma. Nirvana pilnīga. | Sunday, May 5th, 2019 | 10:58 am |
| Saturday, May 4th, 2019 | 5:11 pm |
Infamous šodien ir daudz ēdiena. Es aizbraucu iepirkt ēdienu un biju laimīga, ka transports ir par velti. Tad vēl maana mamma mums uzsauca visādus ēdienus no Vairāk saules. Svētki. Greisa no Malavi, kurai reizēm ir elektrība, bet biežāk nav un, kura iet pārrakstīt savus dzejoļus uz interneta kafejnīcu, kurā tad var gadīties, ka nav elektrības tai mirklī, kad aiziet un apsēžas, tātad Greisa, kura ir pasniedzēja un publicēta dzejniece, man šodien uzraksta un saka: Hello infamous. To autocorrects izlabojis, kad viņa rakstīja manu vārdu. Es šobrīd netieku galā ar grāmatu. Tiešām nu ir diezgan iestrēdziens. Tad es paskatos war crime trials, hanging at landsberg's prison. Tur sākumā ir tādi kadri ar cilvēkiem, kuri ir priecīgi satraukti, ka viņus filmē un smaida, koķetē, tikpat labi sekot varētu kāda bērna jubileja. Pakāršanu es tomēr nespēju skatīties. | Friday, May 3rd, 2019 | 8:36 am |
Liliju paradokss Es tuvojos situācijai, ka skatīšos uz lilijām ekrānā, ne tās ēd, ne dzer, bet pats Zālamans savā godībā... Tomēr tai pašā laikā, es lidošu, lidošu ar lidmašīnu uz Tallinu. Uz Tallinu. Kad es sāku ceļojumu uz Ekvadoru Rīgas lidostā, gāju no kapelas, rokā sažņaugusi balderiānus, atskanēja paziņojums, ka tiek izziņota iekāpšana lidojumam uz Igauniju un domāju: kas ir tie dīvainie ļaudis, kas lido uz Igauniju? Kas viņi ir? | Wednesday, May 1st, 2019 | 4:38 pm |
Paint it black bija talka. Bišku pakrāsoju. Meitenes arī. https://www.youtube.com/watch?v=5wCUlPNlQuAIt is often claimed that Jagger took inspiration from novelist James Joyce's 1922 book Ulysses, taking the excerpt "I have to turn my head until my darkness goes", referring to the novel's theme of a worldwide view of desperation and desolation. | Tuesday, April 30th, 2019 | 12:04 pm |
happy and gay i am happy and gay, kas nozīmē, ka esmu priecīga. Es redzēju Džeku Nikolsonu pie Mārtiņa Beķerejas, kur biju runājusi ar brīnišķīgu meiteni par savām lugām un feminismu. Es mēģināju Nikolsonam noslēpumaini (ha ha ha) uzsmaidīt (droši vien atkal sanāca baisais ģīmis). Pie tam, mana sarunu biedre man nopirka vecrīgu un melnu kafiju. Tad es vēlāk nopirku Dēzijai Kapteiņa Apakšbikša pirmo daļu vārda dienā. ps. ieraksta nosaukums ir lēēēēēēts triks. ā, es sapratu, ka nevar minēt vīrieti īstajā vārdā | Monday, April 29th, 2019 | 11:58 am |
par grāmatiņām rakstu žurnālam Santa par grāmatām. Viens no punktiem ir "grāmata, kas atspoguļoja manu jaunības izjūtu". Pirmais, protams, ir: pag, pag, es tagad esmu jauna (nuuu, laikam vairs ne tik ļoti, bet nu...ok. Laligabas pasākumā sarunā ar Kuku, sapratu, ka esmu tai vecumā, ka drošvien man vairs nebūtu forši prasīt, kad ir gaidāms nākamais bērns) Bet, otrais ir tāds: diezgan rupji varētu pateikt šai gadījumā. Varbūt arī pateikšu. | Saturday, April 27th, 2019 | 4:23 pm |
real rakstīšana šodien vairs nevienu nemīlu. Gandrīz. Izņemot dažus īpašos. Jo dedlainu dedlains ir 9. maijā. Urrā. | Friday, April 26th, 2019 | 12:33 pm |
atzīšana Kādas tur laligabas, kādas tur balvas par novitāti, ārzemju ceļojumi, stipendijas un tulkojumi. Tos var krāt un krāt un krāt. Bet, var arī nenotikt lūk kā: šodien mans tētis (patēvs) atbrauc no saviem laukiem, atved man kartupeļus un prasa: KĀ RAKSTĀS? KĀ RAKSTĀS? Tas ir noticis. Mans tētis ir atzinis, ka tas ir mans darbs. Protams, tāds darbs, kurā strādājot viņam ir jāved man kartupeļi no laukiem. Un tomēr. Es visus mīlu. Gandrīz. | Wednesday, April 24th, 2019 | 1:17 pm |
| Monday, April 22nd, 2019 | 2:05 pm |
Alberts Satikām Albertu. Bērnu laukumiņā. Gadi seši, septiņi. Gaiši mati, priekšējie piena zobi izkrituši. Runā ļoti neskaidri. Nerunā, faktiski. Ļoti patīk viņam Dēzija. Skrien pakaļ. Kopā šļūc no kalniņa. Tad kaut kas notika. Es tagad domāju, kas. Mamma pateica: Albert, re kur meitene tevi nevar sagaidīt. Un viņš uzreiz bums un pagrūž Dēziju, diezgan stipri. Un, re kas notika, es Albertu pirmo apskāvu automātiski. Nedari tā, es teicu. Tad uzreiz apķēros un apskāvu meitu. Es zinu arī, ka vispirms ir jāapskauj bērns, kuram tiek darīts pāri. Bet mani pārsteidza tas, ka es tomēr instinktīvi apskāvu viņu. Nē, ne tāpēc, ka viņš ir puika:) Drīzāk domāju, ka tāpēc, ka esmu iemācījusies tā tikt galā ar agresoriem un savām bailēm no viņiem. Apskaujot. Pēc tam Alberts, protams mammas mudināts, nāca runāt un teikt, ka tā vairs nedarīs. To pateica diezgan skaidri. Tad uzreiz, iespēra Dēzijas dip dapam. Bļin, tipa, es esmu dusmīgs. Dusmīgs, es saku. Es viņam saku, ka es arī labprāt kādreiz kaut kam iespertu. Mamma tāda atvieglota šķita, ka es nedusmojos. Bet arī šķiet, ka nav viņai nepieciešamā atbalsta, jo viņa saka: kāpēc Albert tu tā dari? Kā, kāpēc, dusmīgs viņš ir. | Wednesday, April 17th, 2019 | 3:39 pm |
this is mindblowing izrādās es jau pirms 10 gadiem esmu bijusi tīri ok. | 3:33 pm |
hello darkness ha ha ha ha ha ha internets uzbrūk. Es biju vispār aizmirsusi par šīs dienasgrāmatas eksistenci. Vispār. Kad Sickboy tikko (ne tikko. Pirms divām dienām) nokomentēja manu pirms 10 gadiem rakstīto tekstu, es izlasīju to un domāju, ka to varētu būt sacerējusi mana māsa Katrīna. Un vēl, es biju paredzējusi, ka es esmu no cibas izdzēsusies. Hmmm, bet tagad jau vairs neko, i am back. | Wednesday, May 6th, 2009 | 8:40 am |
rekviēms sapnim Pabeidzu skatīties "Requiem for a dream". Režisors Darens Aronovskis. Neko par viņu nebiju dzirdējusi. Baigi iespaidīgi. Pēdējās 20 minūtes gandrīz neiespējami skatīties. Tagad viņš taisa "Robokopu":) | Friday, May 1st, 2009 | 9:12 pm |
Es gribētu, lai man būtu daudz vairāk spējas neuztvert visu tik personiski un paskatīties uz visu no komiskās puses. | 7:21 pm |
Es te par dzīvību un atbildību filozofēju, bet pašu galveno aizmirsu: AliseiLī uzzīmēja pūces seju un viņa sēdēja pat nepakustoties, kamēr viņu grimmēja. Un tad atkal skrēja akmeņus upē mest. | 7:12 pm |
ķemeri Mēs ar meitu un viņas auklīti bijām Ķemeros, kur notika putnu dienas. Meitai vislabāk patika mest akmeņus upē. Man patika braukt ar vilcienu. Tur bija daudz svaiga gaisa. Jūtos laimīga no saules un tā, cik ļoti jūtos dzīva. Sen nebiju redzējusi tik daudz zaļuma. Es gribu koncentrēties uz to, cik dzīve ir daudzveidīga un darīt visu ko, visu ko, kas man patīk, un pat nemēģināt uzņemties citu cilvēku atbildību. | Thursday, April 30th, 2009 | 4:28 pm |
Vārdu sakot, šodien es Matīsa tirgū satiku veco ļaužu pārīti no "Rozmarijas bērna". Abi tādi kalsni, pelēkiem matiņiem un brillītēm. Es stāvēju ar riteni pie riekstu stenda un pat nemanīju, kā viņi pienāca. "Ar bērnu ratiņiem un vēl sazin ko.." purpināja viņa. "Malacis, malacis," teica vīriņš kādam, neskatoties uz mani. "Malacis, malacis," viņš turpināja "Vīlē, vīlē," tai mirklī es sapratu, ka viņš blenžot riekstos runā ar mani. "Vīlē, vīlē, meietene, ka tik nenosities," noteica viņš. Novēlēju viņiem arī jauku dienu un devos ar visu savu "vīli" prom. Dzirdēju kā viņi nopērk 300 gramus sālīto riekstiņu, ko grauzt pie televizora skatoties "Degpunktu" un "Kriminalinfo" | Wednesday, April 29th, 2009 | 8:13 pm |
svari Esmu novājējusi 4 kilogramus četrās dienās. Nevienam neiesaku. Labāk esiet resni un laimīgi (citēts no virginia_rabbit). Ja man to teiktu agrāk, es teiktu, ko nu d..., dod šurp novājēšanas plānu. Tagad labprāt lūgtu izmainīt manu vājēšanas plānu. Es uztaisīšu sev dienas režīmu, tādu dienas režīmu, ka nebūs nekādas vietas skumjām. Manai meitai iet labi. Viņai ir brūni vaigi nosauļoti. | Thursday, April 9th, 2009 | 8:46 am |
Rolavs un Bankovskis Tikko izlasīju rakstu "Ar Kantu Pārdaugavā" marta Rīgas Laikā. Uzrakstījis Pauls Bankovskis. Lielisks gabals. Tieši neapsūdz, bet tomēr neatstāj nekādas šaubas par to, kas vienkārši pārpublicējuši Rolava Kanta tulkojumus kā savus, vainu. Un Rolavs interesanti un ar iejūtību parādīts. Un pēdējā frāze kruta - "Par bēru viesiem man ziņu nav." Forši. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|