Šeila Feeling good novels baigi forši. Man patika Šeilas saruna Headread. Es uzzināju, ka tos sauc par Feeling good novels. Kādā brīdī gan bija sajūta, ka pat intervētāja mazliet garlaikojas. Tomēr arī tas bija tā - okei, viss okei. Tomēr kaut kas baiss arī bija gaisā. Jo, piemēram, situācija, kurā sieviete ierauga kaimiņieni uz sava vīra, tiek nosaukta par ikdienišķu, everyday life, kuru Šeila tātad apraksta. Un viņa ir ļoti trausla un ģērbusies rozā. Papēži arī. Man gan arī ir rozā jaka. Toties vismaz sēžu kā pašapzinīgs vīrietis Rīgas sabiedriskajā transportā. Vai tieši tie ir tie, kuriem ir trausla pašapziņa, kas jānostiprina tā sēžot? Vienīgi man nepatika, ka tika tā kā kaunināta Džeina Eira un Greja 50 nokrāsas. Nezinu, nezin, es gan gribēju apprecēt misteru Ročesteru un man tas viss šķita erotiski un jutekliski. Tikai tagad kaut kad sapratu, ka nav okei sievu spundēt bēniņos.
Tad vēl arī šai sarunā tika lietota frāze: moving forward, i hope that my heroine can move forward.
https://www.theguardian.com/books/2019/may/17/romance-novelists-abortion-alabama