Aj nu liecies mierā - nepārdzīvo! Šodien pat braucu autiņā un tur bija viens cilvēks ar ko agrāk daudz runājāmies, tusējām, izpalīdzējām viens otram...bla, bet šorīt viņš cītīgi tēloja ka mani neredz un nepazīst... Es pie tā jav esmu pieradusi- tāda ir cilvēku daba, paņem mantiņu, paspēlējas, apnīk un aizmet. Draugi mainās, ir tikai pāris cilvēki kuri paliek... pārējie tikai nāk un iet.

(Reply to this) (Thread)

njā laikam tā arī ir... ehhs.. savādie vienkārši.. gadu notusējām.. un tad pēkšņi.. vso.. nemiņas ne ziņas... bikucīt sāp.. jo zin.. tagad peķšņi atcerējos, ka abi bijām apkodušies i pie operas strūklakas runājāmies.. heh.. toreiz bija labi... es uzskatiju jamo par savu draugu.. par vienu no labākajiem btw... un jams ko līdzīgu man ar teica.. a tagad.. vairs nepar ko nerunājam...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aj, ko tur - agrāk kad tusējām veldzē likās ka esam kā viena liela ģimene - tagad labi ja vēl kāds savā starpā uz ielas sasveicinās!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ehhs.. laiks nestāv uz vietas... tas iet.. nekas nav paliekoš šajā pasaulē.. viss mainās.. it īpši jau mēs...

(Reply to this) (Parent)