Es neciešu pamatskolas skolēnus. Ceļā no mājām uz universitāti jābrauc garām veselām divām skolām, un, nedod dievs, tai mirklī, kad es tur minos, ir starpbrīdis. Viņi ir kā ķērcošu kovārņu bars savās melnajās uniformās. Bariem vien veļas ārā pa skolas durvīm un kā tādā masu psihozē bļauj, ēd, karas kaklā savām pirmajām mīlestībām, bez jebkādas sajēgas skrien pāri ielām, spēlējas ar mobilajiem telefoniem un ko tik vēl ne. Un viņi ir tik daudz un vairums tādi bully type, ka man paliek bail no tās masas.