- 15.10.11 19:20
-
Nu, tātad kas jauns manā dzīvē? Laikam jau nekas. Diršamies ar H, jo man ir pa maz uzmanības un sākas pārmetumi nu greizsirdība ar ir jau pa trako sagrauzusi mani. It kā jau cenšos nomierināties, bet nu nesanāk, jo slikti sevi attaisno. Vakar pazvanīju un pateicu viss, ja pats neko nedarīsi mūsu attiecību labad es ar vairs neko nedarīšu nu nav vērts censties, ja otram nav vēlmes, bet sarunas beigās drusku vainīga sajutos, jo balss viņam bija nenormāli pārgurusi nu ar to viņš nemāk spekulēt, ka viss ir kārtībā cilvēks otrā galā vienkārši staro, bet vakardien tur tāds pamiris gulbis ar mani sarunājās, bet stingri turējos pie sava, bet tas besī vienalga. Besī jau arī tas, ka nav kas samīļo, kas apmierina, bet lēnām ar šo pagaidu celibātu sāku jau sadzīvot, tikai netieku gudra vai man to vajag, laikam jau vajag, ja jau pati tam piekritu. Zinu, jau ka pēc tam būs viss superīgi. Nodarbojos ar tādu pašuzmundrināšanos un ticu, ka kādu dienu viss būs savādāk un šis laiks viss kopējais, kā traki suņa murgi beigsies un būs vismaz vairāk pozitīvu iespaidu un emociju.