Pienaacis briidis, kad vairs jau nav ko zaudeet! Gaidu kalvadosu, kad atnesiis, krahs ir jaanosvin. Tagad ir jaaizdomaa vai nu uz Daarza ielu iet vai uz Skolas/Bazniicas ielu. Vai nav vienalga. POHUIJ.
Ir viena lieta, kuru es atceros ljoti spilgti no vakardienas un,gadiijaas pilniigi dumi un nejaushi, JAAA, tas bij to veerts. Gribu veel.
Un kalvados atnaaca. Skaisti. Un grezni. Ja uhazhu krasiva:) Saaku justies kaa Remarka darbu varone, gribu raudaat par savu nieciibu. Neee, man tomeer patiik dziivot.