|
|
|
Septembris 7., 2017
14:22
šorīt nācu uz darbu pa Pumpura ielu. man šķiet, ka tur kaut kur ir točka, jo bieži tur sastopami ne pārāk mīlīgi cilvēki. tā arī šorīt, trīs tādi drūmi elementi uz ietves savā starpā runā, un man viņiem jāiet garām. tīri tā neomulīgi ap dūšu, bet saņemos un eju. viens no viņiem - vislielākais un drūmākais - pagriežas pret mani, nopēta un saka - jūs, cienītā, ļoti labi izskataties! šoreiz paveicās.
ledusskapi arī atveda, saukšu par Maigoni.
|
Septembris 5., 2017
14:59
Atnācu mājās no darba divas stundas ātrāk.
Pabeidzu lasīt Sarkano Džoanu, esmu pārsteigta, jo man patika.
Vēl pie pārsteigumiem - skatos basketbolu arī šodien, nekad nav interesējis un neko diži daudz nesaprotu, bet skatos. Tas laikam tāpēc, ka man ir 5 kg plūmes un drausmīgs bardaks virtuvē, nav ne jausmas, ko ar tiem abiem darīt
|
Septembris 4., 2017
15:35
man šodien ir tieši tik liels darba prieks, ka sēžu un skatos basketbolu un paralēli taisu periodikas analītiku.
|
Augusts 29., 2017
15:54
meklēju bērnam jēdzīgus rudens apavus, iegāju vienā tādā nesen atvērtā apavu veikalā. apavi ar 50% atlaidi maksā tā vidēji 30-35 EUR, apavi no jaunās kolekcijas tāpat. es te kaut ko nesaprotu.
|
Augusts 26., 2017
16:08
nākot mājās izgājām caur gadatirdziņu, tur nopirku tik garšīgu kūpināto vistiņu, ka pusi jau pa ceļam apēdu. Arno gan prātīgāks par mani, viņš nopirka piparkūku Volvo veidolā, uzmanīgi atnesa mājās un tikai tagad ēd. un piedzer pienu. tāds man prātīgs bērniņš. un pastrādāt arī ļāva (man), kamēr tiranizēja kolēģi Baibu. sarunājās viņi abi krieviski, Baiba saka, ka krievu valodā viņš runājot bez akcenta, es gan neko daudz no tā nesaprotu, es bez akcenta krievu valodā tikai lasu, pie sevis un klusi.
|
13:24
ja es saku, ka gaidu bērnu, tad tas ne vienmēr nozīmē to, ka viņu gaidu.
piemēram, šodien. esmu darbā, bērns būs pēc pusstundas, bet man jāstrādā līdz četriem. nekādā jēgā, pastrādāt nevarēšu un arī bērnam te nav ko īsti darīt. tāda sestdiena, 26.augusts.
|
Augusts 3., 2017
22:17
ar mani ir tieši tik slikti, cik slikti ir tad, kad to nedrīkst nevienam pasaulē pateikt.
|
Augusts 1., 2017
Jūlijs 20., 2017
20:56
būšana vienai ir skaista, laba, vērtīga. bet - man ārkārtīgi šovakar pietrūkst kāds, kurš...
|
Jūlijs 13., 2017
15:49
izrādās, ka uz ielas muzicējošajai kundzei ir Liepājas pilsētas domes izpilddirektora parakstīta atļauja, ka viņa konkrētajā vietā drīkst muzicēt tieši divas stundas dienā visu jūlija mēnesi. ja viņa pavirzīsies kaut pāris metrus uz ielas pretējo pusi, tad atļauja vairs nav spēkā un to viņa nedarīs. apsveru domu iet uz domi.
|
Jūlijs 12., 2017
21:43
šorīt raudādama taisīju mazajam Ivanam gala variantu personas ierakstam mūsu datu bāzē. tāpat sanāca nepilnīgs, jo nezinu dzimšanas gadu. bet darbs ir darbs, vai ne. nekādu emociju.
man ļoti pietrūkst kritiski domājoši kolēģi blakus. sagrābsta divus teikumus no pieciem rakstiem un taisa linča tiesu. gaida, ka es piekritīšu, bet es klusēju. man bija ļoti klusi agresīva un grūta darba diena.
lai to visu padarītu priecīgāku - saklāju uz grīdas visus zilos dvieļus, vidū noliku bļodu ar ar ūdeni un ļauju mazajam Arno tēlot pirātu kuģa kapteini. visa grīda slapja, toties puika priecīgs.
|
Jūlijs 11., 2017
16:04
manī briest milzīga vēlme paņemt spaini ar ūdeni un uzliet to uz galvas pie bibliotēkas sēdošajai ielu muzikantei L.Z., kura katru darba dienu no kādiem 14.00 līdz 17.00 traumē manu (un manu kolēģu) dzirdi un nervu sistēmu. vai es nonākšu ellē?
|
Jūlijs 4., 2017
22:19
es jau iepriekš atvainojos savai nākotnes vedeklai-
- mazais Arno šovakar parādīja man, kur sievietes vieta dzīvoklī. paņēma mani pie rokas, ieveda virtuvē un saka - mammu, tu mizo mans apejsīns, es iešu skatīties mujteni...
un tā jau arī tas mūsu dzīves modelis izveidojies, manas vientulības devas patvērums vienmēr ir virtuvē, kamēr viņš priecīgs pa istabu. un tā bijis vienmēr, cik sevi atceros. kādreiz, kad biju pusaudzis, abi ar opi sēdējām virtuvē pie galda un lasījām. pēcāk visi tusiņi vienmēr beidzās virtuvē. vēl pēcāk, kad biju attiecībās ar j.k., pavadīju laiku virtuvē gatavojot viņam un viņa ballīšu draugiem gardumus vai mazgājot ballīšu paliekas. vēl pēcāk, kopš Arno ieradies, virtuve ir vienīgā vieta, kur varu paslēpties un pabūt uz brīdi ar sevi. tas gan nenozīmē, ka trauki vienmēr tīri un kārtībā.
šovakar arī virtuve mans patvērums, netiku galā ar darba apjomu darbā, paņēmu darbu līdzi uz mājām. cenšos sākt strādāt, bet mazais pazudušais piecgadnieks neliek manām domām mieru. tam mazajam cilvēkam vajag cibas dievpalīgu, ja vien viņš vēl ir starp dzīvajiem. tas ir manam prātam neaptverami, ko tādam mazam cilvēkam līdz šim bijis jāpārcieš, nevienam bērnam pasaulē to nevajadzētu piedzīvot (bet mēs visi zinām, ka pasaule ir sasodīti nežēlīga un ļauna)
|
Jūnijs 30., 2017
21:44
šovakar meklēju sevi un atradu sen pierakstītu sms no kāda tuva cilvēka, viņš gan jau sen nav tuvo lokā, bet tāds laiks bija un bija skaisti:
"wake up, u have just a minute to fix your make up! Es vakar pazaudēju pasi dzīvoklī. Meklēju visu rītu, līdz atradu to uz radiatora. Tagad domāju- nafik man tā:)"
mūsu dzīves ir pinušās, uz brīdi sapinušās, un pēcāk aizpinušās citur. tāpat arī ar citiem man tuviem un mīļiem cilvēkiem. par katru esmu priecīga un laimīga. es nezinu un nesaprotu, kas un kā ar mani notiks tālāk. un es nezinu, vai tas ir veselais saprāts, šizofrēnija vai kādi citi smadzeņu darbības traucējumi, varbūt tā vienkārši jābūt, tiešām nav ne jausmas, bet man sajūta, ka esmu mīlestība. tā es katru rītu sev saku mostoties un tā es saku, kad gulēt eju. es esmu mīlestība. dzīve ir dzīves mīlestība, nekas cits. lai vai cik grūti, mīli dzīvi, mīli brīdi, mīli sāpi un mīli prieku.
es esmu mīlestība, dzīve ir mīlestība, pārbaudījumi ir mīlestība.
sāpes ir mīlestība. sāp par tiem, kurus mīlam. un pienāks diena, kad būs tikai un vienīgi mīlestība, bez sāpēm. gribu ticēt, tas pietur.
Mūzika: The Hobos
|
Jūnijs 20., 2017
20:29
kā paskatos virtuves pulkstenī, tā pusdivi. varbūt tomēr nomainīt bateriju?
|
Maijs 19., 2017
18:56
ar omi runāju, ome saka, ka opim jāiztur, ja dieviņš būtu gribējis, tad paņemtu uzreizi, nevis liktu tādas mokas ciest. pēcāk runāju ar opja māsu, viņa saka, ka dieviņš smagumus uzliek tikai tiem, kas stipri un var to izturēt. šodien arī ar dakteri runāju, divreiz. dakteris saka - gaidam rītu, viss dieviņa rokās. es pie sevis domāju, ka dieviņš kaut ko līdz galam nav sapratis, nedrīkst visu dzīvi sistu spēcīgu vīru mūža nogalē tā mocīt. dieviņ, proties,izlem taču vienreiz, ja!
|
Maijs 4., 2017
00:37
Tūkstošreiz ar labunakti. Skatos trešoreizi, puiks pirmo. Viņš saprot daudz vairāk, kā es.
|
Aprīlis 21., 2017
23:12
Man kādreiz bija garā nakts no piektdienas uz pirmdienu. Tagad man ir garā diena no pirmdienas līdz piektdienai.
Robeža ir te, es esmu te. Kurš izturēs ilgāk? Nav ne jausmas.
Godīgi? Cerību nav, ticība kaut kur maldās, spēki gaida nekonkrētu iedvesmu, viss riebjas, tiešām.
|
Aprīlis 12., 2017
22:09
pieturos pie tā, ka vajag pa laikam pierakstīt notikumus. šobrīd ārā skan šāvieni. bez uguņošanas, pliki blīkšķi. ja atskanēs vēl kāds, tad pinkošos ārā no sava mierīgā dīvāna un skatīšos, jo puiks satraucas, ka nav gaismiņu.
darbā notiek viss reizē. nāk apmeklētāji, zvana citu novadu interesenti, ir ikdienas darbi, ir savstarpējie departamentu konflikti, bij viena liela sapulce, divas mazas, visi pasākumi tuvojas lieliem soļiem, vajag lokalizācijas un koncepcijas, idejas un to realizācijas. man virs galvas vipuļviesulis, pie kreisās rokas Arno, pie labās vella lops. viss ir līdzsvarā, ja. tikai es tur neesmu.
|
Aprīlis 8., 2017
18:42
Skatos krimiķi, neuztveru. Dumjš sižets. Mani dazvanīja bijušais, kura esošajai vajag aptiekas palīdzību, viss ok., ampulas dabūju, tagad tik trāpīt dibenā, cerams. Es priecājos par viņiem visiem, kuriem sanāk. Maniem bijušajiem. Īsti vīri. Es arī tādu gribu.
|
|
|