|
|
|
Aprīlis 17., 2013
12:46
šorīt, kad man bija ļauts gulēt līdz desmitiem, es pamodos jau astoņos, ne no brīvas gribas, bet no tā, ka vīri manai mājai jaunu jumtu liek.
|
Aprīlis 16., 2013
13:58
gribu nīdēt. lauž kaulus. miegs nāk visu cauru dienu un nakti. varētu gulēt kā tāda apburtā princese. līdz vasarai, vismaz.
deguns piebriedis no iekšpuses, naktī laikam asiņo nedaudz. tas no mainīgā asinsspiediena.
labi, ka kļūst siltāks, varēs sākt valkāt sarafānus. un saulesbrilles.
nejauši esmu iekļuvusi tādā kā attiecību četrstūrī, kas man galīgi nepatīk, bet sabiedrībā, kur cits citu pazīst un viens otram draugs, nemaz citādāk nav iespējams.
kas pozitīvs, tad esmu saņēmusi sen pelnīto atzinību, ka dažās vietās un lietās kādam tomēr esmu bijusi vislabākā.
foņķika bārmeņi pamanījuši, ka kasē no manis vairs neienāk lielā nauda. par laimi, neviens no viņiem neuzdod muļķīgus jautājumus un ļauj man mieloties ar tomātu sulu un tamlīdzīgiem dzērieniem.
šorīt pamodos no murga, kurā mēģināju kādam zīdainim sānos ievietot atmiņas kartes, lai varētu no viņa izdabūt informāciju par dzīvnieku kopšanu.
esmu diezgan nogurusi un apjukusi šodien. pārāk daudz informācijas.
|
Aprīlis 15., 2013
17:44
šodien tāda darba diena! liekas, ka nupat tikai atnācu, bet nu jau būs jāiet mājās. turpmāk man visas tādas darba dienas lūdzu, līdz pat pašam jūnijam un jūlijam! intensīvas un intresantas. un izglītojošas!
(līdz garā atvaļinājuma sākumam gribētu aizlasīties līdz kādam 1939. gadam)
|
Aprīlis 13., 2013
09:37
šorīt ir tā, ka gribas atteikties no visa un atgriezties izejas punktā.
|
Aprīlis 10., 2013
22:29
apbrīnoju tos cilvēkus, kuri bez kreņķiem var izdzert tos divus līdz trīs litrus šķidruma dienā. es pēc pirmā pusotra jūtos dziļi uzpildīta un nomocīta, sadisms kaut kāds.
|
Aprīlis 7., 2013
22:44
šovakar teātrī satiku bijušā darba direktoru. nebija kur sprukt, tad nu parunājāmies. beigās viņš noteica, ka es tagad es izskatoties daudz labāk, kā tad, kad vēl strādāju skolā. pārmaiņas pēc varu viņam piekrist.
|
Aprīlis 5., 2013
11:55
esmu tik ļoti iegrimusi citā pasaulē un pārmaiņu procesā, ka dažbrīd sabīstos pati no sava vārda un uzvārda, šķiet, ka tā kāda sveša būtne.
|
Aprīlis 2., 2013
16:21
mans kaķis noteikti domā, ka esmu pilnīgi sajukusi. tomēr viņš ir ļoti iecietīgs un tolerants, un uz visiem maniem jautājumiem pieklājīgi atbild ar vienu vārdu- nou!
|
09:26
vakar satiku brālēnu un viņa septiņgadīgo meitu. brālēns lasa meitai pirmā datuma joku ziņas.
- klausies, Marta, rakstīts, ka tavs mīļais Lauris Reiniks apprecējies!
- mani tas vairs neinteresē! (lepni) man jau sen ir cits!
|
Aprīlis 1., 2013
23:03
aizgāju uz aptieku šodien un noģību. beigās jau visi apsmējāmies, bet pirmajā mirklī pēc apziņas atgūšanas apraudājos. nebiju raudājusi kopš J. mammas bērēm, nu jau trīs mēnešus.
|
Marts 28., 2013
12:11
šorīt dzirdēju kā pukst sirds
|
Marts 27., 2013
14:54
nevar saprast, kur to dūšu lai liek.
|
13:35
šovakar sēšu divas zālītes, vienu kaķītim, vienu kaķīša saimniecei.
|
Marts 22., 2013
16:08
šodien piedzīvoju dusmas un kaunu
bankomāts man izdeva naudiņu, ar kuru gāju pirkt garšīgās bulciņas. paņemu bulciņmaisiņu, dodu pārdevējai naudu, bet ko šī- (murmule tāda!) - saka, ka tādu naudu nepieņemšot! un bulciņas man ņem atpakaļ. es samulsu, paskatos uz to desmitnieku un domāju, ka laikam viņai nav ko izdot. bet nekā, desmitnieks ar tādu skoča gabaliņu salīmēts no otras puses, tāds niecīgs plīsumiņš un tāds niecīgs skoča gabaliņš, ko pat pamanīt tā īsti nevar. un es viņai saku, ka man bankomātā tādu, bet viņa pretī, ka neņemšot un viss, un paliek dusmīga, un sauc kolēģi un rāda manu desmitnieku un mani, ķip, es kaut kāda noziedziniece, kas brīvajos brīžos ieplēšu naudu, un tad līmēju, un mēģinu nodarīt pāri godīgajām pārdevējām. paliku pavisam bēdīga, paskatījos makā, ka skaidras naudas man bulciņām nepietiek, paskatījos sāņus, kur rindā stāvošie tantuki uz mani skatījās dusmīgām un nosodošām acīm, drusku nosarku, jo tiešām sāku justies kā tāda blēde, ar žēlu skatu atvadījos no šodienas saldās pauzes našķa, paņēmu nelaimīgo desmitnieku un nevarot izšķirties- raudāt vai neraudāt- devos prom no bulciņtirgotavas. citā veikalā neriskēju iet, jo tādas lietas man piedzīvot vairākas reizes nu nemaz negribas. gāju uz banku, pasēdēju septiņas minūtes uz mīkstā dīvāniņa, domās pārcilāju, kā pierādīšu, ka tiešām bankomāts, ka tiešām es (jo pers. apl. dokumentu man nav līdzi), līdz pienāca mana kārta. un tā darbiniece, ar smaidu, pat neļāva man līdz galam izstāstīt manu bēdu stāstu, momentā vienas salīmētas naudiņas vietā iedeva citu nesalīmētu un novēlēja jauku dienu. bet man tā gribējās viņai pasūdzēties un visu stāstu izstāstīt!!!
visa tā iespaidā citā veikalā divu plānoto vietā nopirku trīs bulciņas un atkal jūtos pārēdusies.
|
Marts 21., 2013
22:11
šovakar nesavaldījos. pa dienu biju tā sev pati sabojājusi noskaņojumu, ka vakarā izdomāju iedzert. izdzēru glāzi vīna un neko, diezgan garšīgs. pie otrās glāzes apnika. gan garša, gan sajūta, gan vispār viss. vēlreiz pārliecinājos, ka kārtējais posms manā dzīvē beidzies.
|
18:15
negribas strādāt tieši tik pat ļoti, cik ļoti gribas iet uz mājām
|
16:06
atļāvu sev izrunāties par negatīvām lietām, vieglāk nepalika, tikai tik daudz, ka sajūta laba par to, ka esmu bijusi atklāta.
|
Marts 20., 2013
22:52
Laiks līdz 12. aprīlim. Vēl ir.
|
Marts 19., 2013
20:23
dažreiz pārņem tā dīvainā sajūta, kā ar auskariem. kādu dienas daļu nēsāti, tādi smagi, smagāki, kā parasti. vakarā pārnāc mājās, auskarus ieliec plauktā, kastītē pie pārējiem. un it kā aizmirsti. bet auskaru sajūta ausīs vēl paliek. ik pa laikam pašūpo galvu, lai sajustu kādi tie ir smagi un kā šūpojas. bet to tur nav, auskari ir nolikti. tāpat ar cilvēkiem. kādu laiku ir būts kopā, dzīvots, priecāts un ciests. un tad jāšķiras. naids, telpa, attālums, nāve, kāds cits iemesls. bet tā sajūta, ka cilvēks ir ar mani. un ik pa laikam jāpaskatās pār plecu, vai nestāv aiz muguras. bieži vien žēl, ka nestāv. bet dažreiz atvieglojums un tāda kā brīvības sajūta.
|
13:42
man riebjas, ka man riebjas, un riebjas arī tas, ka nedrīkstu atklāti pateikt, kas man riebjas. turi muti, un dzīvosi mierīgi.
|
|
|