|
|
|
Aprīlis 10., 2013
22:29
apbrīnoju tos cilvēkus, kuri bez kreņķiem var izdzert tos divus līdz trīs litrus šķidruma dienā. es pēc pirmā pusotra jūtos dziļi uzpildīta un nomocīta, sadisms kaut kāds.
|
Aprīlis 7., 2013
22:44
šovakar teātrī satiku bijušā darba direktoru. nebija kur sprukt, tad nu parunājāmies. beigās viņš noteica, ka es tagad es izskatoties daudz labāk, kā tad, kad vēl strādāju skolā. pārmaiņas pēc varu viņam piekrist.
|
Aprīlis 5., 2013
11:55
esmu tik ļoti iegrimusi citā pasaulē un pārmaiņu procesā, ka dažbrīd sabīstos pati no sava vārda un uzvārda, šķiet, ka tā kāda sveša būtne.
|
Aprīlis 2., 2013
16:21
mans kaķis noteikti domā, ka esmu pilnīgi sajukusi. tomēr viņš ir ļoti iecietīgs un tolerants, un uz visiem maniem jautājumiem pieklājīgi atbild ar vienu vārdu- nou!
|
09:26
vakar satiku brālēnu un viņa septiņgadīgo meitu. brālēns lasa meitai pirmā datuma joku ziņas.
- klausies, Marta, rakstīts, ka tavs mīļais Lauris Reiniks apprecējies!
- mani tas vairs neinteresē! (lepni) man jau sen ir cits!
|
Aprīlis 1., 2013
23:03
aizgāju uz aptieku šodien un noģību. beigās jau visi apsmējāmies, bet pirmajā mirklī pēc apziņas atgūšanas apraudājos. nebiju raudājusi kopš J. mammas bērēm, nu jau trīs mēnešus.
|
Marts 28., 2013
12:11
šorīt dzirdēju kā pukst sirds
|
Marts 27., 2013
14:54
nevar saprast, kur to dūšu lai liek.
|
13:35
šovakar sēšu divas zālītes, vienu kaķītim, vienu kaķīša saimniecei.
|
Marts 22., 2013
16:08
šodien piedzīvoju dusmas un kaunu
bankomāts man izdeva naudiņu, ar kuru gāju pirkt garšīgās bulciņas. paņemu bulciņmaisiņu, dodu pārdevējai naudu, bet ko šī- (murmule tāda!) - saka, ka tādu naudu nepieņemšot! un bulciņas man ņem atpakaļ. es samulsu, paskatos uz to desmitnieku un domāju, ka laikam viņai nav ko izdot. bet nekā, desmitnieks ar tādu skoča gabaliņu salīmēts no otras puses, tāds niecīgs plīsumiņš un tāds niecīgs skoča gabaliņš, ko pat pamanīt tā īsti nevar. un es viņai saku, ka man bankomātā tādu, bet viņa pretī, ka neņemšot un viss, un paliek dusmīga, un sauc kolēģi un rāda manu desmitnieku un mani, ķip, es kaut kāda noziedziniece, kas brīvajos brīžos ieplēšu naudu, un tad līmēju, un mēģinu nodarīt pāri godīgajām pārdevējām. paliku pavisam bēdīga, paskatījos makā, ka skaidras naudas man bulciņām nepietiek, paskatījos sāņus, kur rindā stāvošie tantuki uz mani skatījās dusmīgām un nosodošām acīm, drusku nosarku, jo tiešām sāku justies kā tāda blēde, ar žēlu skatu atvadījos no šodienas saldās pauzes našķa, paņēmu nelaimīgo desmitnieku un nevarot izšķirties- raudāt vai neraudāt- devos prom no bulciņtirgotavas. citā veikalā neriskēju iet, jo tādas lietas man piedzīvot vairākas reizes nu nemaz negribas. gāju uz banku, pasēdēju septiņas minūtes uz mīkstā dīvāniņa, domās pārcilāju, kā pierādīšu, ka tiešām bankomāts, ka tiešām es (jo pers. apl. dokumentu man nav līdzi), līdz pienāca mana kārta. un tā darbiniece, ar smaidu, pat neļāva man līdz galam izstāstīt manu bēdu stāstu, momentā vienas salīmētas naudiņas vietā iedeva citu nesalīmētu un novēlēja jauku dienu. bet man tā gribējās viņai pasūdzēties un visu stāstu izstāstīt!!!
visa tā iespaidā citā veikalā divu plānoto vietā nopirku trīs bulciņas un atkal jūtos pārēdusies.
|
Marts 21., 2013
22:11
šovakar nesavaldījos. pa dienu biju tā sev pati sabojājusi noskaņojumu, ka vakarā izdomāju iedzert. izdzēru glāzi vīna un neko, diezgan garšīgs. pie otrās glāzes apnika. gan garša, gan sajūta, gan vispār viss. vēlreiz pārliecinājos, ka kārtējais posms manā dzīvē beidzies.
|
18:15
negribas strādāt tieši tik pat ļoti, cik ļoti gribas iet uz mājām
|
16:06
atļāvu sev izrunāties par negatīvām lietām, vieglāk nepalika, tikai tik daudz, ka sajūta laba par to, ka esmu bijusi atklāta.
|
Marts 20., 2013
22:52
Laiks līdz 12. aprīlim. Vēl ir.
|
Marts 19., 2013
20:23
dažreiz pārņem tā dīvainā sajūta, kā ar auskariem. kādu dienas daļu nēsāti, tādi smagi, smagāki, kā parasti. vakarā pārnāc mājās, auskarus ieliec plauktā, kastītē pie pārējiem. un it kā aizmirsti. bet auskaru sajūta ausīs vēl paliek. ik pa laikam pašūpo galvu, lai sajustu kādi tie ir smagi un kā šūpojas. bet to tur nav, auskari ir nolikti. tāpat ar cilvēkiem. kādu laiku ir būts kopā, dzīvots, priecāts un ciests. un tad jāšķiras. naids, telpa, attālums, nāve, kāds cits iemesls. bet tā sajūta, ka cilvēks ir ar mani. un ik pa laikam jāpaskatās pār plecu, vai nestāv aiz muguras. bieži vien žēl, ka nestāv. bet dažreiz atvieglojums un tāda kā brīvības sajūta.
|
13:42
man riebjas, ka man riebjas, un riebjas arī tas, ka nedrīkstu atklāti pateikt, kas man riebjas. turi muti, un dzīvosi mierīgi.
|
Marts 18., 2013
17:29
man tiešām riebjas pavasaris. vismaz līdz maija vidum. labprāt tagad iekārtos kādā migā un pārpavasarotu.
|
15:40
šorīt iekritu panikā. piecas minūtes pirms iešanas uz darbu pazuda mīļotais runcis. nav, nu nekur nav. domāju jau, ka būs izvēlies pa logu (piededzināju brokastu maizītes un vēdināju dzīvokli diezgan intensīvi). mhm, protams, izvēlies, kā tad. bija ielīdis skapī un aiz sevis aizvēris skapja durvis. ņirgājas par mani, vella lops tāds!
vēl kas. tai manai veselīgajai dzīvošanai ir tādas kā blaknes. nenormāla apetīte visu laiku un ļoti ciešs un veselīgs miegs. neatceros sevi tik labi gulējušu jau kopš jau. kā vakarā nolieku galvu uz spilvena, tā klikts, ne reizi nepamostos un ceļos pati no sevis katru rītu 7.59, acis vaļā un noskaņojums diezgan priecīgs. tas varbūt arī saistīts nedaudz ar tām zilajām debesīm, kas te jau kādu nedēļu no rītiem skaidras veras pretī pa logu. tā apetīte gan drusku traucējoša, jo visu laiku esmu vai nu nenormāli izsalkusi, vai pārēdusies. tur vēl kāds balanss jāpamēģina atrast.
|
Marts 17., 2013
00:52
biju ciemos pie draugiem otrā pilsētas galā. braucu mājās ar taksi. piebraucam pie manas mājas.
es: cik?
taksists: domā, ka vajag?
es: nu ja (samulsusi)
taksists: nu, šoreiz nē. šoreiz tāpat vien.
es: paldies...
tagad sēžu un brīnos.
|
Marts 14., 2013
13:19
- nu laba tev tā jaunā frizūra, taču dabīgā matu krāsa tev piestāvēja labāk!
- šī ir mana dabīgā matu krāsa!!!
(tāda man bija saruna ar krustmāti)
|
|
|