|
Marts 19., 2013
beatrixe | 20:23 dažreiz pārņem tā dīvainā sajūta, kā ar auskariem. kādu dienas daļu nēsāti, tādi smagi, smagāki, kā parasti. vakarā pārnāc mājās, auskarus ieliec plauktā, kastītē pie pārējiem. un it kā aizmirsti. bet auskaru sajūta ausīs vēl paliek. ik pa laikam pašūpo galvu, lai sajustu kādi tie ir smagi un kā šūpojas. bet to tur nav, auskari ir nolikti. tāpat ar cilvēkiem. kādu laiku ir būts kopā, dzīvots, priecāts un ciests. un tad jāšķiras. naids, telpa, attālums, nāve, kāds cits iemesls. bet tā sajūta, ka cilvēks ir ar mani. un ik pa laikam jāpaskatās pār plecu, vai nestāv aiz muguras. bieži vien žēl, ka nestāv. bet dažreiz atvieglojums un tāda kā brīvības sajūta.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |