Dzīves teātris

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries
> next 20 entries

Janvāris 21., 2014


13:55
piegāju pie dēla ar izlaistiem matiem un bez brillēm. neatpazina.

(2 jau tēloja | patēlosi?)

12:33
Apēdu brokastīs pēdējo maizīti. Un sieru. Krējums un piens beidzās jau vakar. Labi, ka bija vēl nedaudz speķītis. Neesmu bijusi laukā jau trīs dienas. Šodien būs tomēr jāiet. Veikals pats klāt nenāk. Nevaru saprast, ko lai velk mugurā. Esmu aizmirsusi, kas ir ziema.

(6 jau tēloja | patēlosi?)

Janvāris 19., 2014


14:29
Totāli neveicas ar bļodiņām. Mīļāko plastmasas bļodiņu nejauši sakausēju kopā ar sviestu keksam, omes dāvināto smuko stikla bļodiņu saspridzināju ar biezpiena sūkalām. Tagad bail vispār ko darīt virtuvē. Un ar ēst gatavošanu ar nevedas. Trešdien sačakarēju kartupeļu sacepumu ar nepareizām garšvielām, pēcāk biezpiena krēmam nenopirku pareizo krējumu. Un vakar biešu salātos trāpījās negaršīga biete. Tā laikam ir, ja gatavo piespiedu kārtā un bez mīlestības. Nepatīk man gatavot sev vienai, nepavisam ne.

(6 jau tēloja | patēlosi?)

Janvāris 11., 2014


20:12
visus akūtos darbiņus apdarīju, gribu gulēt, acis krīt ciet jau stāvus, bet...

šobrīd manā dzīvē valda Blaumaniskie Velniņi, kas pēc kārtējās neveiksmes saka- mēģināsim vēlreiz!

(2 jau tēloja | patēlosi?)

Janvāris 5., 2014


23:58
Izcepu tādu keksu, ka nevaru apstāties ēst.

(patēlosi?)

13:23
Nu ar mani runā ne tikai puišelītis un kaķis, tagad pievienojas arī rūķi un mēbeles un tas jocīgais, kas no spoguļa skatās pretī. Pašai prieks un brīnumi.

(patēlosi?)

Janvāris 1., 2014


16:57
Laimes lejot izlēju muskuļotu roku, kas tur gaisā paceltu cirvi. Šogad došos kaujā, tā rādās.
Naudu neiztērēju, ne latus, ne eiro, abi draudzīgi sadzīvo vienā maciņā.
Šogad gribu piedot un aizmirst sāpes. Un gribu, lai man pietiek spēka un gudrības par diviem, lai ir ko dot mazam. Un raudāt tikai prieka asaras gribu.

(4 jau tēloja | patēlosi?)

Decembris 26., 2013


21:04
Man vajag vīrieti. Uz vienu dienu. Vēlams svešu, bet ar draudzīgu raksturu. Un ļoti stipru. Un lai patīk zīdaiņi un kaķi. Kur lai dabū tādu brīnumu?

Un vēl visiem tiem, kas man saka, ka viss problēmas risinājums ir tikai manā galvā, ka varbūt es par daudz uztraucoties un vēl visādus šitāda veida teikumus mēģina ieklārēt, es labprāt viņus diezgan rupji apklusunātu un piedāvātu vienu dienu padzīvot manu dzīvi. Varbūt tā arī jādara, nevis tikai jāgrib.

(patēlosi?)

01:26
Diametrāli paralēli viedokļi

(patēlosi?)

Decembris 23., 2013


02:01
Naktī laukā gaišāks kā dienā.

(patēlosi?)

Decembris 15., 2013


00:34
es tik daudz ko vairs nevaru, ka nevaru izturēt. lec kaut upē.

(8 jau tēloja | patēlosi?)

Decembris 3., 2013


18:13
Pēc šodienas VSAA apmeklējuma un māmiņalgas aprēķina ieraudzīšanas nolēmu turpmāk valstij nodokļus nemaksāt un saņemt algu aploksnē.

(patēlosi?)

Novembris 9., 2013


16:11
Nja, veca gan. 2004-11-09

(patēlosi?)

Novembris 5., 2013


11:06
Skatos pa logu uz Trīsvienības baznīcu un domāju, kādi varen lieli un resni putni pa tās jumtu staigā. Un paskatos kārtīgāk- nē, tie tikai strādnieki, kas jumtu remontē.

(1 jau tēloja | patēlosi?)

Oktobris 16., 2013


01:17
Naktī, kurā vajadzētu kārtīgi izgulēties, man nepavisam nenāk miegs. Gandrīz vai jācep pankūkas, bet beidzies piens un olas. Labprāt izietu laukā, kādu līkumu pa rajonu, tik ļoti man patīk rudens naktis. Un dzīvoklī karsti, apkuri pieslēdza jau pirms nedēļas, laikam tāpēc, ka dikti skaļi klepoju.
Pameklēšu kādu krimiķi, varbūt samiegošos.

(patēlosi?)

Septembris 18., 2013


11:01
Esmu baigais žiperis. Trīs poliklīnikas un četri dakteri divarpus stundu laikā. Pārvietojoties ar sabtransportu un kājām. Tāpēc vien ir feini dzīvot Liepājā. Un te ir tiešām pozitīvi un atsaucīgi dakteri, pat Onkoloģiskajā, kas man liekas drūma vieta jau pēc nosaukuma vien.

(5 jau tēloja | patēlosi?)

Septembris 16., 2013


12:19
es šodien esmu liels, sarūsējis kuģis, kas pie katras niecīgākās kustības izdveš žēli čīkstošas skaņas. un kuģis atrodas tuvu tai vietai, kur tādi parasti nogrimst nebūtībā un aizmirstībā.
kad pirmdiena iekrīt sešpadsmitajā datumā, tad man vienmēr ir neizstāstāmi grūti.

(patēlosi?)

Septembris 12., 2013


23:04
Biju uz dzejas dienu pasākumu vienu, likās par īsu, labprāt būtu klausījusies vēl. Tad pārnācu mājās un negausīgi pierijos. Un tā vienmēr, kaut kas par maz, kaut kas par daudz.

Un bezkaunīgi smuks laiks laukā, nebūtu man tik grūti, ar prieku ietu vazāties un blenzt debesīs. Tā vietā palasīšu kadu krimiķi labākam miegam un tukšākai galvai.

(patēlosi?)

Septembris 11., 2013


09:20
Mans kaķis nav resns! Viņam vienkārši ir lieli kauli!

(patēlosi?)

Septembris 10., 2013


10:13
Gandrīz sastrīdējos ar omi. Viņai liekas, ka esmu viņas meita. Un man grūti, es klausos gan un neko neiebilstu, nav vajadzības. Bet brīžam man paliek tik dīvaini, ka gribas iebilst, es neesmu Inese, tu nedzemdēji mani, un visi tie intīmie sīkumi nav mani. Es negribu par to neko zināt.


Un vispār, es visu šobrīd uztveru nepareizi. Kā lai sevi salauž un sāk uzticēties, es nesaprotu.

(patēlosi?)

> previous 20 entries
> next 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba