|
|
|
Septembris 7., 2013
00:52
varbūt es kādreiz atsākšu rakstīt. un domāt.
|
Augusts 25., 2013
12:21
Ja es būtu kāds cits cilvēks, kurš stāsta man par savām problēmām, nomāktības iemesliem un noslēpumiem, par kuriem nedrīkst runāt, es noteikti sajuktu prātā uz mirkli no visas tās informācijas. Tā man iet, īsumā.
Vakar biju uz jaunāko Šķērsielu, ļoti labi pavadīts laiks, es teiktu.
|
Augusts 14., 2013
20:27
audzēju biezu ādu un visu laiku sev cenšos atgādināt, ka man jābūt stiprākai par ļaužu neraksturiem. tāpēc lielākoties klusēju un izvēlos nolīst kaktiņos, negribas uzticēties, negribas komunicēt, negribas neko. esmu kurmītis, man ir maigs samta kažociņš un siltumā saulītē samiegts purniņš.
|
Jūlijs 24., 2013
12:33
lielākoties jūtos diezgan priecīga un apmierināta. tikai pēdējās dienas atkal uznāk panikas lēkmes, kā kādreiz. laikam tāpēc, ka nav vairs ikdienas režīma, uz darbu nav jāiet un citādi arī nekādu pienākumu šobrīd. būs jāsaplāno kāds nekāds dienas režīms, lai ir kas, pie kā pieturēties šādos brīžos.
|
Jūlijs 19., 2013
13:30
jo ilgāk un intensīvāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka viss lielākoties ir tukša diršana. un ļoti maz kam patiešām dzīvē ir kāda pamatota jēga.
|
Jūlijs 12., 2013
11:53
šorīt stāvēju pilsētas centrā un raudāju. no sirds siltuma un patiesa prieka. un apskāvieniem. ir tādi Cilvēki.
|
Jūlijs 11., 2013
16:43
kas tie tādi vaiņodieši? tad jau jāiet meklēt, kur tie liepājieši salēpušies.
|
Jūlijs 10., 2013
Jūlijs 6., 2013
09:58
Liepājā no rītiem smaržo pēc liepām. Kamēr atnāk uz darbu, galva dulla.
Vēl ir tā, ka es pēdējā laikā jūtos kā apgrūtinājums un traucēklis visiem. Es zinu, ka tā nav, bet tas man neliedz tā sajusties. Kaut kāda pēcatvaļinājuma depresija, vai.
|
Jūnijs 25., 2013
00:26
Tuvākie koki un tālākie nami saplūduši vienotā spocīgā ēnā. Laternas klusē un debesīs vēl sārtas līnijas virs jūras. Istabā smaržo madaras un pa logu ieplūst spirgts nakts gaiss. Diena galā. Agri no rīta kaķim iekoda irsis, vienu mirkli likās, ka beigas klāt. Tagad vakarā kaķis nograuza vainagam gardākos lakstus, viss kārtībā, tik viena dzīvība mazāk.
Vēl nedaudz vairāk kā trīs mēneši un viss atkal mainīsies. Gan jau ka būtu vērtīgi piefiksēt šībrīža emocijas, tikai ir tā, ka negribas. Dzīvoju mierīgu dzīvi un viss. Kaut kas nebijis. Un visa dzīve vēl priekšā.
|
Jūnijs 4., 2013
20:14
ā, vēl kas. šodien biju pie ārsta kārtējā vizītē. viņa nu jau man redz cauri. beigās nostādīja fakta un diagnozes priekšā- tu esi pārāk pacietīga. nāksies vien piekrist.
|
20:11
svētdien pie kluba izrunājos ar nupat iepazītu vīriešcilvēku par selektīvo dzirdi, objektīvo selektivitāti un tamlīdzīgām štellēm. sarunas vidū viņš man noprasa- tu noteikti lasi rīgas laiku, es zinu, tu noteikti lasi!!! un pats tāds priecīgs.
|
16:30
nevarēju sagaidīt atvaļinājumu. nu jau trešā diena, viss riebjas.
|
Jūnijs 1., 2013
12:42
vienam no diviem vienmēr jābūt pacietīgākam.
|
Maijs 31., 2013
12:58
- ir jau arī bērnu bibliotēka.
- ā, tas ir tur, kur tas bezakcīzes alkohola veikals?
|
Maijs 30., 2013
12:35
man šodien pirmsatvaļinājuma depresija, nevaru pastrādāt.
visi parastie pretdepresijas līdzekļi man ir liegti, pat izraudāties nevaru. un nav ne jausmas, kur lai liekos. visgrūtāk tikt galā ar nepamatoto aizvainojumu, sapūšos par neparko, un pati saprotu, bet ir par vēlu. un tad jāsavaldās, lai negribot kādam līdzcilvēkam nenodaru gauži.
jāiet dzīvot kokos pāris dienas
|
11:04
- man jau tā Baušķenieka dziesma vispār patīk.
- tad tu esi no Bauskas, ja?
|
Maijs 28., 2013
09:31
šonakt gāju uz mežmalas grāvmalu lasīt ābolus. grāvis uzplūdis, zāle nomīdīta un man kājā iekoda pēkšņi no ūdens iznirušais treknais bebrs! un zobi balti!!! ābolus nesalasīju, jo bija jāmūk, toties krūmos atradu savvaļas bumbieri, kurai noplūcu trīs bumbierus mugursomas lielumā, vienu no tiem apgrauzu pa ceļam uz māju. noglabāju visus pie omes pieliekamajā, ķip, ziemas krājumiem.
un šorīt (kad biju jau pamodusies) dušā ar mani sāka runāt putni. no vannas istabas ventilācijas lūciņas. tādi priecīgi pīktoši čiv čiv. bet varbūt tās bija žurkas, kas zin.
|
Maijs 22., 2013
16:38
šorīt pamodos ar domu, ka gribētu kādu mēnesi padzīvot pie jūras. tā vieglprātīgi. un gandrīz viens. kad nav jārunā, nav jādalās, var nesatikt cilvēkus dienām ilgi un pārtikt no dārzeņiem un salātiem vien. un apkārt mežs. esmu nogurusi no cilvēkiem. šodien.
ceļā uz tirgu mani gandrīz no kājām notrieca puišeļi, kuri izskrēja no šķērsielas pilnīgi negaidīti. apbrīnojama enerģija un dzīvesprieks, skaļi smiekli un mirdzošas acis.
vakar gribēju atpakaļ savu trakulīgo dzīvi bez atbildībām un sirdsapziņām. man nepatīk būt pieaugušam cilvēkam un ir nenormāli grūti sevi piespiest uzņemties pienākumus.
laikam šausmīgi ilgojos pēc atvaļinājuma, tā, ka nevar vairs izciesties un jāapraudas par sīkumiem.
|
Maijs 21., 2013
12:44
beigušies visi iespējamie resursi.
šonakt sapnī ap mani cīnījās divi milzu suņi, melnais un bēšīgi brūnais. melnais ar spēku un brūnais ar mīlīgumu. sākas dvīņu laiks.
|
|
|