|
|
|
Septembris 16., 2013
12:19
es šodien esmu liels, sarūsējis kuģis, kas pie katras niecīgākās kustības izdveš žēli čīkstošas skaņas. un kuģis atrodas tuvu tai vietai, kur tādi parasti nogrimst nebūtībā un aizmirstībā.
kad pirmdiena iekrīt sešpadsmitajā datumā, tad man vienmēr ir neizstāstāmi grūti.
|
Septembris 12., 2013
23:04
Biju uz dzejas dienu pasākumu vienu, likās par īsu, labprāt būtu klausījusies vēl. Tad pārnācu mājās un negausīgi pierijos. Un tā vienmēr, kaut kas par maz, kaut kas par daudz.
Un bezkaunīgi smuks laiks laukā, nebūtu man tik grūti, ar prieku ietu vazāties un blenzt debesīs. Tā vietā palasīšu kadu krimiķi labākam miegam un tukšākai galvai.
|
Septembris 11., 2013
09:20
Mans kaķis nav resns! Viņam vienkārši ir lieli kauli!
|
Septembris 10., 2013
10:13
Gandrīz sastrīdējos ar omi. Viņai liekas, ka esmu viņas meita. Un man grūti, es klausos gan un neko neiebilstu, nav vajadzības. Bet brīžam man paliek tik dīvaini, ka gribas iebilst, es neesmu Inese, tu nedzemdēji mani, un visi tie intīmie sīkumi nav mani. Es negribu par to neko zināt.
Un vispār, es visu šobrīd uztveru nepareizi. Kā lai sevi salauž un sāk uzticēties, es nesaprotu.
|
Septembris 7., 2013
00:52
varbūt es kādreiz atsākšu rakstīt. un domāt.
|
Augusts 25., 2013
12:21
Ja es būtu kāds cits cilvēks, kurš stāsta man par savām problēmām, nomāktības iemesliem un noslēpumiem, par kuriem nedrīkst runāt, es noteikti sajuktu prātā uz mirkli no visas tās informācijas. Tā man iet, īsumā.
Vakar biju uz jaunāko Šķērsielu, ļoti labi pavadīts laiks, es teiktu.
|
Augusts 14., 2013
20:27
audzēju biezu ādu un visu laiku sev cenšos atgādināt, ka man jābūt stiprākai par ļaužu neraksturiem. tāpēc lielākoties klusēju un izvēlos nolīst kaktiņos, negribas uzticēties, negribas komunicēt, negribas neko. esmu kurmītis, man ir maigs samta kažociņš un siltumā saulītē samiegts purniņš.
|
Jūlijs 24., 2013
12:33
lielākoties jūtos diezgan priecīga un apmierināta. tikai pēdējās dienas atkal uznāk panikas lēkmes, kā kādreiz. laikam tāpēc, ka nav vairs ikdienas režīma, uz darbu nav jāiet un citādi arī nekādu pienākumu šobrīd. būs jāsaplāno kāds nekāds dienas režīms, lai ir kas, pie kā pieturēties šādos brīžos.
|
Jūlijs 19., 2013
13:30
jo ilgāk un intensīvāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka viss lielākoties ir tukša diršana. un ļoti maz kam patiešām dzīvē ir kāda pamatota jēga.
|
Jūlijs 12., 2013
11:53
šorīt stāvēju pilsētas centrā un raudāju. no sirds siltuma un patiesa prieka. un apskāvieniem. ir tādi Cilvēki.
|
Jūlijs 11., 2013
16:43
kas tie tādi vaiņodieši? tad jau jāiet meklēt, kur tie liepājieši salēpušies.
|
Jūlijs 10., 2013
Jūlijs 6., 2013
09:58
Liepājā no rītiem smaržo pēc liepām. Kamēr atnāk uz darbu, galva dulla.
Vēl ir tā, ka es pēdējā laikā jūtos kā apgrūtinājums un traucēklis visiem. Es zinu, ka tā nav, bet tas man neliedz tā sajusties. Kaut kāda pēcatvaļinājuma depresija, vai.
|
Jūnijs 25., 2013
00:26
Tuvākie koki un tālākie nami saplūduši vienotā spocīgā ēnā. Laternas klusē un debesīs vēl sārtas līnijas virs jūras. Istabā smaržo madaras un pa logu ieplūst spirgts nakts gaiss. Diena galā. Agri no rīta kaķim iekoda irsis, vienu mirkli likās, ka beigas klāt. Tagad vakarā kaķis nograuza vainagam gardākos lakstus, viss kārtībā, tik viena dzīvība mazāk.
Vēl nedaudz vairāk kā trīs mēneši un viss atkal mainīsies. Gan jau ka būtu vērtīgi piefiksēt šībrīža emocijas, tikai ir tā, ka negribas. Dzīvoju mierīgu dzīvi un viss. Kaut kas nebijis. Un visa dzīve vēl priekšā.
|
Jūnijs 4., 2013
20:14
ā, vēl kas. šodien biju pie ārsta kārtējā vizītē. viņa nu jau man redz cauri. beigās nostādīja fakta un diagnozes priekšā- tu esi pārāk pacietīga. nāksies vien piekrist.
|
20:11
svētdien pie kluba izrunājos ar nupat iepazītu vīriešcilvēku par selektīvo dzirdi, objektīvo selektivitāti un tamlīdzīgām štellēm. sarunas vidū viņš man noprasa- tu noteikti lasi rīgas laiku, es zinu, tu noteikti lasi!!! un pats tāds priecīgs.
|
16:30
nevarēju sagaidīt atvaļinājumu. nu jau trešā diena, viss riebjas.
|
Jūnijs 1., 2013
12:42
vienam no diviem vienmēr jābūt pacietīgākam.
|
Maijs 31., 2013
12:58
- ir jau arī bērnu bibliotēka.
- ā, tas ir tur, kur tas bezakcīzes alkohola veikals?
|
Maijs 30., 2013
12:35
man šodien pirmsatvaļinājuma depresija, nevaru pastrādāt.
visi parastie pretdepresijas līdzekļi man ir liegti, pat izraudāties nevaru. un nav ne jausmas, kur lai liekos. visgrūtāk tikt galā ar nepamatoto aizvainojumu, sapūšos par neparko, un pati saprotu, bet ir par vēlu. un tad jāsavaldās, lai negribot kādam līdzcilvēkam nenodaru gauži.
jāiet dzīvot kokos pāris dienas
|
|
|