|
|
|
Decembris 3., 2011
12:36
ir tādi brīži, kad šķiet, ka mani nu neviens nesaprot un nav ar ko aprunāties, jo tiešām neprotu izskaidrot, ko es domāju. un tad gadās tā, ka kāds cilvēks atsūta vēstuli, kurā apjautājas, kā jūtos un apraksta visu to, ko es domāju.
tad ir tādi gadījumi, kad pamostos naktī, šonakt ap trijiem, un pēc mirkļa zvana cilvēks, kurš pirms tam apciemojis mani sapnī.
it kā jau nekas tāds pārāk mistisks, bet tā sajūta, ka ir kas tāds, kas manu dzīvi no citām vietām ietekmē, un ka ne viss, ko daru, ir manās rokās, tas tā kā drusku biedē, tā kā drusku iedrošina.
|
Comments:
Man tā ir jau sen, bet ikreiz, kad līdzīgas lietas atgādās, kļūst mazliet jocīgi ap dūšu. Bet vispār tas ir skaisti.
Citi nodzīvo visu mūžu, neko neparastu nepiedzīvojuši. Vai arī vienkārši nepamanījuši, ka kaut kas neparasts ar viņiem notiek vai varētu notikt. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}