pareizi vai nepareizi, bet man dažreiz šķiet, ka viņš ir manas iekšējās pasaules tāds kā atspulgs. vai tā ir psiholoģija, es nezinu.
tas kaķis ir tāds kā es, es viņu nemaz negribēju, bet situācija sanāca tāda, ka viņš pats pie manis atnāca, tāpat kā ar mani, es negribēju, bet pati pie sevis atnācu, visa tāda dīvaina. un te nu mēs abi esam. viņš nevar bez manis, es bez viņa. mijiedarbība, viss, kā dabā jābūt. tik tas, ka viņam pārāk maz sabiedrības, jo viņš līdz šim pieradis pie tā, ka kāds ar viņu ir kopā, laiku pa laikam.
negribu vainot pie tā savu ex, bet visas tās nečurāšanas problēmas sākās pēc mūsu šķiršanās. nav jau ex droši vien pie tā vainīgs, ir tādas lietas, ko pati neesmu atrisinājusi sev. nabaga kaķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaķi tik ilgi zem viena jumta ar cilvēkiem nodzīvojuši, ka gan jau kaut kāda emocionālā saikne izveidojas, jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaķis arī ir cilvēks :)

(Reply to this) (Parent)