|
|
|
Maijs 8., 2011
20:07 - novērojumi
dažreiz par kādu cilvēku rodas iespaids, ka viņš ir lepns un nepieejams, jo staigā galvu augstu pacēlis. ne vienmēr tas tā ir. dažreiz tas ir vienīgais variants, kā tikt galā ar sāpēm un aizvainojumu. ievilkt elpu, iztaisnot muguru un skatīties visam pāri... dažreiz gan šī lepnības maska kļūst par dzīvesveidu tik ļoti, ka nevar no tā tikt ārā, kad viss ir pārdzīvots.
ir arī tādi cilvēki, kuri, jūtoties vainīgi par kāda cita izdarīto, novēršas no cilvēka, kuru šis cits ir sāpinājis. droši vien, ka tāpēc, ka nezin kā palīdzēt. un vienmēr jau ir vieglāk neskatīties uz sāpēm, bet no tām izvairīties. tas ir ļoti cilvēcīgi.
|
Comments:
Tikt vaļā ir tiešiām grūti.
Bet vēl vairāk es brīnos par to, ka cilvēki notic. Nu, tam, ka tu tiešām tāds esi un neredz, ka tev patiesībā šausmīgi sāp. Un, ka tu esi šausmīgi pārbijies.
Cilvēkiem, kā sugai, pa lielam neinteresē citi cilvēki un tas, kā viņi jūtas un ko domā. Kamēr tas neietekmē viņus pašus un viņu ego. Tāpēc jo ļoti patīkami ir tie cilvēki, kas spēj paskatīties dziļāk par ārēji uzlikto masku. Tādu gan ir maz, bet tas viņus padara daudz vērtīgākus. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}