|
Augusts 21., 2008
16:42 es par mīlestību un mieru. šorīt sasmējāmies par mīlestību no sirds. vispārzināmā patiesība, ka vīriešiem mīlestība saistīta ar vēderu un sievietēm ar ausīm. tad kāpēc nesaka- es tevi mīlu no visa sava vēdera/ es tevi mīlu no visām savām ausīm? vēl es nesaprotu, kāpēc man uznāk panikas lēkme ikreiz, kad jūtos laimīga? vispār, kāpēc cilvēkiem tik ļoti bail no laimes? iespējams, ka pasaule būtu daudz labāka vieta, ja cilvēki nebaidītos būt laimīgi.
tad vēl es šorīt domāju par to, vai tie pasaules varenie, kas nosaka notikumu virzienus, vai viņi paši sev patīk? es, piemēram, sev patīku, ja esmu izdarījusi ko labu, kādam palīdzējusi vai likusi justies mīlētam un tā tālāk. labi, nevar jau visus pielīdzināt sev, bet vai viņiem ir kas tāds, par ko patikt pašam sev (par to postu, ko viņi ienes mazo cilvēku dzīvēs- vai par to var sevi mīlēt?)
|
Comments:
vai tad `nemīl` par to, ka uzvārdu ieraksta vēstures grāmatā pamatskolai?
es esmu pārāk naiva šitām padarīšanām, es vispār nesaprotu, kā var naktīs mierīgi gulēt tie cilvēki. man tas ir sveši, un uzvārdu vēstures grāmatā jau var dabūt ierakstīt arī citādāk...
| From: | uzis |
Date: | 21. Augusts 2008 - 17:58 |
---|
| | | (Link) |
|
es domāju, ka tie ir slimi un varaskāri cilvēki, kas tos posta darbus dara.. jebkuram normālam cilvēkam tak gribas darīt labas lietas,man liekas, vai nu es arī esmu pārāk naiva ..
cilvēki nebaidās no laimes - viņi baidās, ka to pazaudēs...un reizēm tik ļoti baidās, ka rodas sajūta par bailēm no laimes...mēs pārāk reti laikam jūtamies laimīgi.
pārāk bieži laimi pazaudējam. tas jau savstarpēji saistīts, baidīties pazaudēt un baidīties būt lamīgam. bet vabūt nemaz nezinam, ko nozīmē būt laimīgam, un no nezināmā jau arī bail.
tieši tā...iznāk, ka vislabākā laime ir tā, ko neapzināmies - tad nav no kā baidīties :)
arī visdabiskākā, jo apzināti jau par laimīgu nekļūst, vismaz man neizdodas sev iestāstīt- es šodien būšu laimīga, nu nesanāk, biežāk ir tā, ka vienkārši esmu un viss. tikai liela laime ir biedējoša- tieši tā, kā saki- bail to pazaudēt, jo liekas, ka tūlīt, tūlīt kaut kam jānoiet greizi. varbūt arī tas ir labi, liek būt piesardzīgam un laimes apreibinātam nezaudēt galvu un nekļūt vieglprātīgi bezatbildīgam. visam ir kāda nozīme, un vienmēr ļoti vienkārši redzama. tik vienkārša, ka cilvēka acij neredzama.
Izlasīju un sagribējās reizi mūžā zaudēt galvu un kļūt vieglprātīgai - bet tas jau laikam ir pāri maniem spēkiem...Katrai savu laimi mums abām! :)
tencinu, katrai savu laimi :) un katrai savu devu vieglprātības, galvas zaudēšanas un mīkstu dūnu pēļus, kur viegli piezemēties pēc tā visa :) |
|