|
Jūlijs 29., 2008
Comments:
tukšās mājas sajūta ir ļoti pazīstama. arī kā patvērums var teikt - nelietota. mācos pati parūpēties. šķiet otrajā stāvā lapsiņas aiz dīvāna ierīkojušas brīnišķīgu mitekli. un dzīvojamā istabā briedis dzīvo. virtuves skapīšos starzds ar ģimeni. kam gan tik mežonīga māja - pārāk pūļu jāpieliek.
..nav jau slikti.
nav jau slikti, nav. lapsiņas rūpējas par jautrību, briedis par spēku, strazdiņi par mājīgumu... kamēr mājas mežonīgie un ne tik mežonīgie iemītnieki spēj savā starpā sadzīvot un neaizbaida viens otru, tikmēr labi. tikmēr nav vientuļi, pietiek ar to, kas ir. es kādus gadus piecus tā biju. bet tagad manas mājas bēniņos tikai zirnekļi bija palikuši... labi, ka ir daži drosmīgi cilvēki, kas klauvē ilgi ilgi un pietiekami skaļi, līdz ielaižu. vienīgi man ļoti bail, ka man neuznāk kāda panikas lēkme.
tad skrien. gar jūru kamēr nav spēka un ļauj lai aizved mājās.
es gribēju teikt, ka man ļoti patīk, ka tu šito pateici. atkal trāpīts...
tas iespējams ir nedaudz līdzīgi kā baumo par dzejniekiem, ka īsto mīlas dzeju sacer tikai tie, kam tās nekad nav bijis/trūkst. :))
netīšam sadzēsos... ļoti ticami, jā. dzejnieki vispār tāda nedaudz skumja cilvēces daļiņa. bet es nosūtu tev vienu kosmosa spēka staru, lai gaišāks un stiprāks mājupceļš;)
paldies. es Tev arī.
labi, ka neesmu dzejnieks. :)
labi gan :) tad arlabvakaru, es arī uz mājām...
skaidrs ka uznāks. bet tas viss būs pārejoši. man vispār tev ir daudz jautājumu vēl, bet piektdien uzdošu :) res jau vispār nenormāli priecājos. ka man vēl viens laimīgs draugs. |
|
|
Sviesta Ciba |