|
Jūlijs 29., 2008
15:00 esmu privatizēta. tas ir tik nenormāli dīvaini. un kad es tā padomāju, tad tas ir pats vājprātīgākais, ko esmu savā dzīvē līdz šim sastrādājusi. tagad jādomā par kāzu kleitu, par viesu sarakstu, par visām šīm lietām, par ko līdz šim esmu ķiķinājusi. tā lūk notiek, viss dzīvē nāk atpakaļ, viss.
|
Comments:
| From: | uzis |
Date: | 29. Jūlijs 2008 - 15:51 |
---|
| | | (Link) |
|
Ilz tu ko!!
pastāstīšu uz aci piektdien, bet vispār dulla, jā, sataisījos precēties. pateicu fikso jā, lai nepaspēju pārdomāt...
| From: | uzis |
Date: | 29. Jūlijs 2008 - 15:57 |
---|
| | | (Link) |
|
rakars tu tāds
es ar vispār biju šokā. un es viņu pat neesu redzējusi!!!! kāes varu atdo ilzi kādam kuru neesmu pat redzējusi. un vispār, atceries, ka es tev stāstīju, ka es ilzei stāstu, ka man nav kur dzīvot un viņa man saka - nu tad man mudīgi jaaprecās, lai tev ir kur dzīvot, tagad man par to briesmīgi jasmejās, un tu toreiz teica, kā tad, ātri...:D
nē nē, forši vispār vorši. mums ar jāsāk štātes gādās utt.
cilvēku taču nevar tā vienkārši privatizēt.
tas tikai tāds mans izteiciens. man vienu brīdi bija tik ļoti liela tāda vēlme kādam piederēt, nebūt vienai, gribēt pieglausties, naktīs klausīties elpu, sajust rokas, tāda sajūta, kā tukšai mājai, pamestai, aizmirstai visā tajā, tāda egoistiska tukšas mājas sajūta, kas grib, lai par to kāds parūpējas, tomēr neviens to nav privatizējis, tikai izmanto par patvērumu dažreiz. tagad es kādam piederu, nevis mantiski, bet ar sirdi...
tukšās mājas sajūta ir ļoti pazīstama. arī kā patvērums var teikt - nelietota. mācos pati parūpēties. šķiet otrajā stāvā lapsiņas aiz dīvāna ierīkojušas brīnišķīgu mitekli. un dzīvojamā istabā briedis dzīvo. virtuves skapīšos starzds ar ģimeni. kam gan tik mežonīga māja - pārāk pūļu jāpieliek.
..nav jau slikti.
nav jau slikti, nav. lapsiņas rūpējas par jautrību, briedis par spēku, strazdiņi par mājīgumu... kamēr mājas mežonīgie un ne tik mežonīgie iemītnieki spēj savā starpā sadzīvot un neaizbaida viens otru, tikmēr labi. tikmēr nav vientuļi, pietiek ar to, kas ir. es kādus gadus piecus tā biju. bet tagad manas mājas bēniņos tikai zirnekļi bija palikuši... labi, ka ir daži drosmīgi cilvēki, kas klauvē ilgi ilgi un pietiekami skaļi, līdz ielaižu. vienīgi man ļoti bail, ka man neuznāk kāda panikas lēkme.
tad skrien. gar jūru kamēr nav spēka un ļauj lai aizved mājās.
es gribēju teikt, ka man ļoti patīk, ka tu šito pateici. atkal trāpīts...
tas iespējams ir nedaudz līdzīgi kā baumo par dzejniekiem, ka īsto mīlas dzeju sacer tikai tie, kam tās nekad nav bijis/trūkst. :))
netīšam sadzēsos... ļoti ticami, jā. dzejnieki vispār tāda nedaudz skumja cilvēces daļiņa. bet es nosūtu tev vienu kosmosa spēka staru, lai gaišāks un stiprāks mājupceļš;)
paldies. es Tev arī.
labi, ka neesmu dzejnieks. :)
labi gan :) tad arlabvakaru, es arī uz mājām...
skaidrs ka uznāks. bet tas viss būs pārejoši. man vispār tev ir daudz jautājumu vēl, bet piektdien uzdošu :) res jau vispār nenormāli priecājos. ka man vēl viens laimīgs draugs.
| From: | uzis |
Date: | 30. Jūlijs 2008 - 10:30 |
---|
| | | (Link) |
|
pieglausties jau var arī uzreiz neprecoties:)
tagad esmu tāds priecīgāks cilvēks, kā līdz šim biju! |
|