un uzticība dzīvei?

[es jau nezinu kā reāli ir. visu rakstīto droši vien saprotu savādāk kā domāts. tikai katrs pats var zināt, ko viņam vajag.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā uzticība jāmeklē no jauna. vispirms jau sev un sevī.

neatceros kur, bet reiz lasīju ļoti trāpīgu teicamo- tev nekad neizdosies precīzi pateikt to, ko domā, bet ja arī izdosies, tad tevi nekad nesapratīs tā, kā esi to domājis. mēs esam tomēr ļoti atšķirīgi, cilvēki tādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā domā varbūt arī var izdoties pateikt, tikai jābūt garam paskaidrojumam, ko katrs vārds tieši Tev nozīmē. bet par sajūtām. jēziņ! pat pats sev formulēt nevar. sajūtas nav vārdos ietērpjamas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sajūtas tiešām nav vārdos ietērpjamas. un viņas mainās, jo mainos jau arī es. citas pēc gadiem, citas pēc mirkļa. un labi ka tā, citādi nekādas dzīvošanas, citādi kā tāds tupenītis, izauga un viss.

(Reply to this) (Parent)