par to pašu- vakar runāju ar vienu jaunu, jaunu puisi, gadi kādi sešpadsmit varbūt, ačteles viņam mirdz un mute tā vien smaida. runājām par dzīves jēgu un laimi. viņa secinājumi- nevar iedot otram to, kā pašam nav. tātad- jāsāk ar sevi, jāmēģina tomēr to laimes formuliņu atrast vispirms sevī. nedaudz smaida, nedaudz mirdzuma acīs, kādu gaišu un pozitīvu cilvēku satikt, un nežēloties, nesūdzēties, nekreņķēties, neļauties skumjām, jo, ja tam visam ļauj sevī ienākt, tad tiek aizsegts skats uz visu to labo, kas mūs varētu padarīt laimīgus. negatīvajam ir nesalīdzināmi plašākas iespējas aizstāties priekšā mūsu redzei, bet pozitīvais tomēr ir stiprāks, pozitīvajam talkā nāk smaids.

(Reply to this) (Parent)