|
|
|
Jūlijs 19., 2006
12:02
kas tā ir par ķīmiju, tu cilvēks sēdi naktī, blenz uz mēnesi, izmisums tevi žņaudz, tu domā, kam lai piezvana, kurš vēl neguļ, kuru drīkst traucēt, atceries par cilvēku- akmeni, viņš noteikti saprastu un ar viņu varētu parunāt par to visu, bet tad tu nolem nezvanīt un vēl drusku paraudāt, un tad zvana telefons, un zvana tas cilvēks, kuram tu tici, un nolasa nodaļu no kādas grāmatas un saka, ka viņam ir šķitis, ka man to tieši šonakt esot bijis jādzird, un vispār.
|
14:22
brīžam uznāk tāda absolūti idiotiska doma, ka vajag kādam izstāstīt visu (pilnīgi visu) par sevi, par pazemojumiem un sāpēm, par laimes mirkļiem, smiekliem un noziegumiem. bet šī doma ātri pazūd, un i labi, ka pazūd.
|
16:03
atāca mums uz darbu te viena sieviete ar aparātu, kas mēra ķermeņus. pilnīgs ārprāts, tas man saka, ka es esmu paviegla, man pietrūkstot vismaz piecu kīlo, cik tur to procentu tauku, un cik tur to muskuļu. un vēl man ir ļoti niecīgs kardiovaskulārais faktors, un minimālais kaloriju daudzums diennaktij ir 1357 (lai pietiktu, ja es visu dienu gulētu). un vēl tas verķis mēra vecumu- vai ķermenis jūtas tieštikpat vecs kā rakstīts pasē, un- mans ķermenis jūtoties divus gadus jaunāks, kā esmu rakstīta. hmm, tas ir lielisks iemesls turpināt visu tāpat kā līdz šim, visas bohēmīgās izklaides, visu visu. ļoti labi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |