|
|
|
Jūlijs 19., 2006
12:02 kas tā ir par ķīmiju, tu cilvēks sēdi naktī, blenz uz mēnesi, izmisums tevi žņaudz, tu domā, kam lai piezvana, kurš vēl neguļ, kuru drīkst traucēt, atceries par cilvēku- akmeni, viņš noteikti saprastu un ar viņu varētu parunāt par to visu, bet tad tu nolem nezvanīt un vēl drusku paraudāt, un tad zvana telefons, un zvana tas cilvēks, kuram tu tici, un nolasa nodaļu no kādas grāmatas un saka, ka viņam ir šķitis, ka man to tieši šonakt esot bijis jādzird, un vispār.
|
Comments:
nuja, un neticami, ja tā nebūtu es pati, kas to saka, es neticētu. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |