Sudraba skaņa.
Hypodermic needle theory.
| 12/1/15 01:02 am - kaut kādas beibes un slimi suņi.
es gribu izdzēsties. |
| 11/9/15 08:27 pm
-"Tu nezini?! Ieraksti jū tū bē".
Tik bieži gribas nokliegties: "A, man tādas nav!!!!!"
jo man vienalga. |
|
| 11/2/15 09:41 pm
viss kā ar vecām tapetēm aizlīmēts. |
| 10/22/15 12:19 am
Kaucošas sirēnas acīs skatoties. |
|
| 10/21/15 11:52 pm
Resnais ir tik resns, ka nevīžo mušu noķert. |
|
| 10/21/15 11:26 pm
Es nogalināju pandu. Vēl dzīva viņa tā apgalvoja un dzinās pakaļ. Šļirce pakaļkājā, trakas zivis kanālā, histērija mistiskā biedrībā.
... |
| 10/7/15 10:48 pm
Šodien apstulbu, kad zem smaga neiecietības āmura iespieda man reiz ļoti tuvu draugu. Tik tāpēc, ka viņai gaiši rozā mati un lellītes acis. Es dzīvoju gandrīz mežā, kur cenzējami vai necenzējami dzejoļi neskar un nav vergu filmas jāskatās, lai vērtības sakārtotu. Mana neiecietība ir aiz noguruma un nespējas lauzties ar likteni (situācijām - tā vnk notiek). Atkal jau es nesaprotu... Ja tā nav politika, reliģija vai kāds cits mistisks spēks, kas vada, kā citu esība aizskar. Tb, tevi tiešām interesē, ir tik daudz vaļas un laika, lai satrauktos?!
Par kritiku nav runa, tai ir konstrukcija.
|
| 10/6/15 09:34 pm
 |
|
| 10/6/15 06:45 pm
Vai tu varētu būt laimīgs suns uz trim kājām? |
|
| 9/25/15 11:51 pm
Cik liela ir atbildība pret talantu jāuzņemās? |
|
| 9/16/15 09:28 pm
Radīt mākslu. WTF! |
| 9/13/15 11:19 am
Šorīt gaiss tik dzidrs, ka skaidri var saredzēt Mangaļsalas molu un saskaitīt visas dzeltenās ģērbtuvju bundžas līdz tam. Mainīgo robežu starp ūdeni un zemi nobruģējušas rozā medūzas. Dažas, kurām iekšas šķērsi sagriezušās, rāda vagīnu ikoniņas. Želejveidīgie kunkuļi šķiet miruši. Man gan liekas, ka medūzas nav spējīgas nomirt, tikai būt nedzīvas vai nebūt dzīvas. Ūdens ir auksts, tad vēl aukstāks, un tad jau ir labi. Sēņotāji ir rūtaini vai svītraini, un vairāk, kā sēnes.
|
|
| 9/7/15 09:45 pm
M norādīja uz manām acīm. Tiešām, pienācis rudens. Zīlītes paplašinātas, pielijušas valga un spulga melnuma, bet varavīksne sabiezējusi tumši zilpelēka.
Dusmas par savu nevarību skrāpē rīkli. |
|
| 9/5/15 10:58 pm
Caurteces boileris = atsaldēts broilers = pilnīgs idiots! |
|
| 9/5/15 10:21 pm
Šovakar sajutos tik apdāvināta. Laimīga. Man piederēja tas, kas var piederēt jebkuram, bet tie citi to visu nepamanīja. Pusotru min vēlāk apjautu, ka esmu pazaudējusi savu vismīļāko lietu, par kuras drošību biju īpaši piedomājusi pirms saplūdu ar ūdeni. Atgriezos, meklēju, samierinājos. Daži desmiti soļu, un man tika atdots, kas pazaudēts. Tas padara traku! Ieskrēju mežā, jo likās, ka asaras nenovaldīšu, bet nav par ko, jo liels prieks.
Ja baltā, tad rokas ir violetas. Šovakar uz pilnasinīga sūnu zaļā fona visa melnā, un rokas pārklāj kaulu melnais tonis.
Vajag to čūsku.. bet nav vietas uz manis. |
|
| 9/5/15 09:57 am
mazohisms. |
|
| 9/3/15 05:49 pm
Pārsteidzoši, cik ļoti skumji. |
|
| 9/1/15 11:04 am
9:13 vienā no daudzajām stacijas miltu izstrādājumu tirgotavām no otras vitrīnas puses pārdevējas pērļu rõzā nagi izknieba rozīni no būlciņas, nē, bet smalkmaizītes. Stikls aizbīdījās. Aiz letes pustumsa. Neredzēju, bet ticu, ka iebāza to mutē, ātri un kautri kā paslepus no deguna izķeksētu pelēkzaļu, sakaltušu kunkuli.
9:32 tāda paša paskata rozīņbūlkas noslīdēja pa barības traktu pulciņam jauniešu (25 - 30 g.v.). Viņiem piemīt izteikta smaka, visiem viena kā dzīvniekiem barā. Brauc uz Zilupi. Jaunās mātītes klēpī galva, ko tā ar mākslīgiem nagiem, šķiet, atbluso. Uz labierīcībām dodas divās grupās, kas iedalītas pēc dzimuma.
|
|
| 8/31/15 12:00 am
Nekad neesmu sapņojusi par karu. |
|
| 8/30/15 11:24 pm - āpša sadragātā mugura.
Sagaidīju, kad visstiprāk līst, noāvu kājas, uzvilku kleitu un aizgāju līdz jūrai. Laimestība - būt pilnībā iekļautai slapjumā. Pāris min peldēt pretī mazajai saules ripas maliņai pie horizonta. Pētījumi pierāda, ka ūdens aizskalo (aizsmērē?) sirdsapziņu. Nav gan, ko skalot, tik vien, kā muļķīgā pieķeršanās godīgumam. Pilnīgi nederīgs modelis šai pasaulei. Es nesaprotu. Tas paralizē. Jūtos tik ļoti stulba.
Nav neviena, kas glābtu, bet aiz katra nākamā vilnīša ir jauns horizonts.
Mežs pustumsā ir skaistāks, kā krēslā. Nianses un nederīgi, bet man svarīgi sīkumi. |