Sudraba skaņa.

7/28/19 11:54 pm

Kaitinoši, kad lasot galvā paralēli slīd domas teikumos, ko vajadzētu pierakstīt, bet nevar atrauties no lasāmā, jo negribas saraut plūduma stīgu.

Un vēl..

Es esmu.

klusām

5/23/19 12:59 am

Eksistence, kad vispaciešamākā vide nodara kaitējumu veselībai...

Current Music: Oyaass - umbra

klusām

5/14/19 01:53 am

Tā vai citādāk, es atgrūžu visius.

klusām

5/14/19 01:23 am

Nejēdzīgs riņķadancis griežas jau pusotru gadu. Lieki apvainojumi un pārmetumi. Aiz tukšiem solījumiem atstājot pār lūpām pilošošu pamatotu, viskozu neticību. Prātā nebija nācis, cik tā iznīcina... bet tā cilpa strauji raujas ciešāk. Ar cerību, ka galā punkts, nepaceļams un neapšaubāms.

Mans pretīgais raksturs pieprasa, lai lietas sauc to īstajos vārdos.

Current Music: Corrina Repp - Release Me

klusām

2/27/19 11:18 pm - "Diskrēts tikšanās ar sarunām un pieskārieniem."

Pie apvāršņa parādījies R. Nebijām redzējušies gadus trīs. Šajā laikā retu reizi saņēmu pa kādai sīkziņai, kur viņš kavējas atmiņās vai atzīmē, ka manījis mani sapnī.
R. ir trīsgadīgs dēls, kas bijis negaidīts pārsteigums, ko nācies pieņemt. Ģimenes dzīve, bet precējies nav, jo viņu jau tik viegli neapgredzenos. Tomēr minūtes 20 vēlāk, nedaudz nokārtu galvu, caru nopūtu izskanēja: "Gan jau es kādreiz viņu apprecēšu."
Bet ar mani viņam "griežas visas iekšas".
Mūsu īso afēru teju vai pirms 10 gadiem maigi gaisā izkūpināju, jo nespēju iedomāties viņa māti par kaut ko vairāk kā tikai vienmēr nedaudz neapmierināto un dusmīgo astotā stāva kaimiņieni. Pārāk bieži R. savus, brāļa vai mūsu kopīgos grēkus norakstīja uz mani un māsu. Tas, ka mūsu ģimenes bija cieši pazīstamas likās absolūti atbaidoši.
R. ļoti normālajā dzīvē es ar savām nenormālībām un dīvainībām esmu visai izklaidējoša. Svarīgākais, ka tās viņu netraucē un nesatrauc. Tas, cik viegli R. skatās tām un arī tiem melnajiem, smagajiem zemūdens akmeņiem pāri, liek uz mirkli pašai par to visu piemirst.

klusām

2/4/19 07:13 pm

Īsi pirms trijiem naktī sirds klapēja normālā ritmā, bet tik stipri, ka nebija iespējams pagulēt. Viss ķermenis dunēja. Arī domas cita pār citu vijās neskaidrā čūskulājā. Nostājos pie loga un skatījos, kā snieg. Pirmo reizi lietderīgas izlikās pirms pus gada uzstādītās laternas. Līdz šim tās tikai atņēma miegam tumsu, lejot vara krāsas gaismu, pietuvināja kaimiņu mājas un tālāk aizgrūda mežu.

Būt briesmīgam ar masku, ir pilnīgi citādāk, kā esot briesmīgam bez tās.

Nedēļa vai pusotra līdz loki ap acīm izzudīs. Vēl nedēļa līdz vairums smalkie rievu dzīslojumi izlīdzināsies. Daļa paliks.

Morāli atbalstot, vectētiņš smejas klausulē un prasa: "Ko tad tu tādu apēdi?"
"Nezinu.. nepareizās salātlaps vai kaut ko tikpat svaigu, zaļu un citiem veselīgu."
Pēc maigas nopūtas ar patiesu izbrīnu: "Kā var būt tik jutīgs/jūtīgs (nevarēja izšķirt, der abi) cilvēks?"

klusām

10/15/18 08:28 pm

Neizprotu to "piedod" ar punktu galā. Tur tak nav vietas.

klusām

3/11/18 12:01 am

Pirms nepilna gada, 13.04.2017., dienu pirms Lieldienām nomira mamma. Pēdējie seši gadi bija grūti, trīs no tiem tiešām smagi, bet pēdējie septiņi mēneši - elle. Likās, ka visu savu veselo saprātu būšu izkaisījusi panikas lēkmēs, trauksmēs, histērijās, bezmiegā...
24.12.2017. Ziemassvētku vakarā tēvu nogādāja slimnīcā ar insultu. Viņam, kā parasti, laimējies. Tagad tikai zāles uz mūžu un kliba kāja.
Janvārī izira pusotru gadu ilgušas attiecības. Aizdomājoties dažas neskaidrības aizvien ar asarām aizžņaudz rīkli.

Viss jau itkā pierims..
Tagad jāuzraksta maģistra darbs. Nezinu, kā, kāpēc vai kam.
Es esmu. Nezinu, kā, kāpēc vai kam.

Current Music: Sia - Lullaby

8/9/17 01:09 am

Insulīns.

Current Music: November Növelet - Magic

klusām

11/8/16 09:50 pm

Pretim sēdošais vīrs (~80 g.v.)salīcis pār kabatas formāta grāmatiņu, uz kuras vāka bija rakstīts "Kā savaldīt savus dēmonus", ar dzeltenu grafīta zīmuli un koka lineālu veica pasvītrojumus, piezīmēja izsaukuma un jautājuma zīmes.