Sudraba skaņa.

February 22nd, 2011

12:19 pm

Sestdien gandrīz nokritu no krēsla, kad tēvs pavaicājās, vai man nebūtu iebildumi, ka viņa draudzenītei ir tikai pāris gadus vecāka par mani. Nošokēja pats jautāšanas fakts, ne pats jautājums. Tā arī atbildēju, ka man tak pilnīgi vienalga. Vēlāk gan aizdomājos.. bļin, es palieku veca. Nē, tas neizklausās labi - palieku vecāka. Kur, pie velna, izkūp laiks?!

Šodien viss un visi ir tieši tik garlaicīgi, lai vakarā aizietu pasēdēt mākslas vēsturē.

01:49 pm

Pēdējā laikā bieži izvēlos rītus uzsākt ar krūzi gardas tējas kafijas vietā, bet tad visu dienu nepamet neizprotams tukšums, ko neizdoties aizbāzt pat ar miljons kafijas tasītēm. Tā rīta kafija nebūt nav pārspīlēts izdomājums.

07:09 pm

Skaļi smejos skatoties spoguļa attēlā, jo tur redzams tas, kas rādāms. Paskatos uz sevi no malas un priecājos.
Powered by Sviesta Ciba