12:39 amGribēju atskatīties, bet šovakar nobijos. Tad nu citreiz par to kā ir un bija. |
Sudraba skaņa.
August 9th, 2010
12:18 pmRiebjas mani gulēšanas paradumi. Pēdējā gada apstākļi ir sagriezuši visu galīgi šķērsām, jo būtībā esmu, vismaz biju, cīrulis, kas piespiedu kārtā veiksmīgi darbojas arī naktīs. Tagad varu nogulēt līdz vieniem, un nemaz nejusties apvainojusies par nozagto dienu, bet naktis mēdz būt garas un sirdi tukšojošas - prātu čakarējošas. |
03:33 pmAizgāju pie māmmiņas. Šī sacienāj ar saldējuimu. Teicās, ka centusies speciāli man pietaupīt viskiju, bet ciemiņi labsajūtā aizsēdējušies visu izdēruši. Apbrīnoju, kā māte to var izturēt, un tur tā lielākā atšķirība, es nevaru. Mājas ir mana teritorija, bet viņa savējās pārvērtusi par hosteli, kur visi barojās un pārtiek no runām, smiekliem, viens otra. Būtībā tas ir lieliski, ka tik daudziem var sagādāt patīkamus mirkļus, bet ilgstoši tas nav manos spēkos, gribās bēgt uz mežu vai pie jūras aizbērt acis, ausis un prātu ar šņācošu vēju. Mans mehānisms pārāk ātri svešiem putekļiem piebirst, un tad čirkst katra kustība un katrs domas pulss.  |
11:07 pm - Dzeltenaa laternu gaismaa.Peec pudeles viina devos pastaigaa. Tuvaakajaa pieturaa sagaidiiju pirmo sabiedrisko, kas apstaajaas. Izkaapu peec n pieturaam un izminu visas sveshaas takas, kas veda maajup. Izpiipeeju n smeekjus. Aarpraatiigas industrijas un daudzslaanjainas gjitaarspeeles apdullinaata piepildiiju galvaskausu ar paartvaiceetu skumju kondencaatu. Centos apguut jauno dejas soli - leeno pastaigas - neprotu. Kaajas mezhgjaas un gurni straujaaku ritmu sit. Es nervozeeju, vaardi kluup. Bet ir veel viena pudele viina. |
Powered by Sviesta Ciba