Sudraba skaņa.

March 28th, 2010

01:13 am

Man ļoti patīk, ja cilvēki makā vai uz nakts skapīša pie gultas tur sev mīļu cilvēku fotogrāfijas. It īpaši tādas vecas ar ziepjutraukiem uzņemtās, kur visi smaida greizus smaidus, acu zīlītes spīd koši sarkanas, un ieņemtā poza kliedz, cik tā nedabīga un neērta. Vai arī kriminālās informācijas cienīgus dokumentu fotoattēlus. Tas šķiet tik brīnišķīgi, ja kāds pirmo, ko no rīta vēlas ieraudzīt, ir kāds ar sasarkušiem vaigiem iespundēts patizlā kompozīcijā uz kaitinoši ņirboša, trokšņaina fona.

Tas, ka man nav šādu fotogrāfiju, šķiet daudz pastāsta par mani.

01:32 am



Šodien melni putni plosās galvā. Dusmas, bet par to rīt, kad, cerams, būšu aizmirsusi.

10:46 am

Sapnī aizliku aiz sekcijas stikla kaķi, izlidoju ārā pa logu. Mugurā man bija šušalīga melna kleita - izskatījos pēc kaut kādas lupatlases-raganas. Darīju visādas nejēdzības 'biedēt bērnus' stiliņā. Tomēr visu laiku domāju un pārdzīvoju par iespundēto kaķi, īsi pirms pamodos izlaidu to laukā no stiklotā krātiņa.

Nekad vairs neiešu gulēt dusmīga, tad sapņi ir melni un es esmu ļauna.

02:40 pm


Sāku aizrauties ar scenāriju rakstīšanu. Tas ir daudz interesantāk kā biju domājusi, it sevišķi operator darbībai domātie. Jāteic, rezultāts ir nedaudz sauss, kaitinoši detalizēts, kurā nav vieta daiļrunīgai liekvārdībai un fantāzijai noklusējumu aizpildīšanai, bet toties ideja ir kristālskaidra un nepārprotama. Galvā jau grozās un formējās scenārijs īsai animācijai, kur ceru realizē. Man gan nav pārāk liela saprašanas par pašu animēšanas procesu, zinu, ka daudz jāzīmē, bet to tad labprāt arī darītu. Nu, bet visu pēc kārtas.




Powered by Sviesta Ciba